Tālāk domājot, es arī jautāju sev, kā kristietim, vai es cenšos to labāko, kas man ir, pasludināt pie katras iespējas tālāk citiem? Ja Maikls tik aizrautīgi stāsta par savu aviokompāniju, kuru viņš toč' nepaņems līdzi mūžībā, cik daudz vairāk kristiešiem vajadzētu degt par Dieva valstības paplašināšanu.
Esmu iesācis lasīt Alana Hirša grāmatu "Forgotten Ways". Tur sākumā tiek uzdots jautājums, kā 2 gs laikā kristešu skaits varēja izplatīties no 20 000 līdz 25 000 000 cilvēku? Vēl vairāk - ņemot vērā, ka tajā laikā viņeim nebija Bībeles, tā bija nelegāla kustība, nebija baznīcas ēku (man gan šķiet, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ kristietība varēja tā izplatīties), u.c. argumenti.
Es atkal negribu teikt, ka musm ir visiem jādod ar Bībeli pa galvu, nosaucot sevi par pareizajiem un pārējos par grēciniekiem, kas ies uz elli. 1. Pētera vēstulē daudz tiek runāts par to, ka mums ar savu dzīvesveidu jābūt par liecību apkārtējiem.
Man pēdējā laikā ir jādomā par to, ar kādu attieksmi es dzīvoju savu ikdienas/rutīnas dzīvi?
