pirmdiena, 2009. gada 27. jūlijs

OFF-TOPIC - Ceļojums uz/pa Kuršu kāpu

Ja pagājušajā gadā devāmies pie ziemeļu kaimiņiem apskatīt viņu perimetru, tad šogad nolēmām doties uz dienvidu pusi - uz Lietuvu un apskatīt daudz slavēto, bet maz redzēto Kuršu kāpu...

Mūsu maršruts izskatījās šādi:

Apskatīt lielāku skarti


Ceļojums ilga 3 dienas (2 naktis). Nakšņojām Palangā un Nidā.
Sākumā bija domāts, ka otro nakti pavadīsim Klaipēda, jo bija dzirdēts, ka Nidā ir ļoti dārga palikšana, taču, kad redzējām pašu pilsētiņu, tad sapratām, ka nākošajā dienā būs jāturpina apskate un tādēļ palikām turpat.

Ceļojumu pārāk neplānojām. Palasīju dažus ceļojumu aprakstus draugiem.lv, kuros gruvām tikai apstiprinājumu tam, ka tur ir jābūt forši. No vienas klases ekskursijas man ļoti labi prātā palicis brauciens uz Palangu, tādēļ gribēju arī šoreiz turp aizbraukt, turklāt sieviņa nebija vēl šo pilsētu redzējusi. Arī šoreiz pilsēta mūs nepievīla. Bija forši! Interesanti, ka braucot uz Palangu brīžiem tā gāza lietus, ka likās - jāstājas malā, jo redzēt neko daudz nevarēja, bet izkāpjot Palangā ārā no mašīnas, lietus bija mitējies, spīdēja saulīte un visa ceļojuma laikā tā arī mūs lietus nepatraucēja (izņemot 2. naktī, kad gulējam jumta stāvā un lietus skaļi sitās pret jumta logu, bet pa dienu atkal bija labs laiks).

Diena, kad bijām Palangā, bija mūsu 2. kāzu jubileja, tādēļ nemeklējām vislētāko variantu (tur ļooooti daudz cilvēku stāvēja ielas malā un piedāvāja īrēt privātas istabiņas). Iegājām vienā diezgan normālā (izskatījās jauns un bija arī - darbojās tikai 2. sezonu) hotelītī (Kerpe), apvaicājāmies par cenām un teicām, ka iesim vēl paskatīties. Tajā brīdī uzreiz mums piedāvāja atlaidi un tas uz mums iedarbojās - paņēmām istabiņu un nenožēlojām.

Dažas fotogrāfijas no visa, ko redzējām var apskatīt zemāk atrodamajā 'slide-šovā'



Kuršu kāpa. Pārbraucot ar prāmi no Klaipēdas uz Kuršu kāpu, uzreiz devāmies uz Delfināriju. Bijām pirms 3 gadiem jau tur bijuši, bet tik un tā bija forši paskatīties. Aizgājām arī paskatīties Jūras muzeju.

Tad tālāk devāmies "uz leju", bet bez lieliem un īpašiem pieturas punktiem. Piestājām pie jūras un pameklējām kādus dzintariņus. Šķiet, ka atradām :)
Un vēl piestājām kādā pilsētiņā papusdienot un tad jau atkal tālāk devāmies uz leju ar mērķi apskatīt Nidu.

Par Nidu. Ļoti skaista pilsētiņa, kur var doties romantiskās pastaigās gar krastu. Daudz skaistu mājiņu, no kurām liela daļa bija noīrējamas. Jāsaka, lai arī bijām darba dienā, tomēr vietu, kur pārnakšņot, atrast bija pagrūti. Arī cenas nakšņošanai bija diezgan augstas, bet, kā mēs spriedām, vai nu tai pilsētiņā esi zvejnieks, vai arī strādā uz tūristiem. Citu lietu tur šķiet, ka īsti nav ko darīt. Un ja arī pie šīm cenām ir grūti atrast vietu, kur pārnakšņot, kādēļ laist cenas zemē? :)

Jāatzīmē arī, ka lai nokļūtu Nidā jārēķinās ne vien ar tēriņiem par pārcelšanos ar prāmi (52 Lt = ~10 Ls), bet arī ar 20 Lt (~4 Ls) maksu par iebraukšanu 'dziļāk' Kuršu kāpā. Taču tas noteikti ir tā vērts.

Mēs tur vēl atgriezīsimies! :)

Atpakaļceļā uz mirkli iebraucām Šauļos nedaudz pastaigāties, jo bijām vairākas stundas no vietas braukuši. Tad arī pa ceļam uz Rīgu, iebraucām apskatīties Krustu kalnu. Tas arī iespaidīgs - man lika domāt par daudzajiem cilvēkiem, kas veidojuši krustiņus un nesuši tur kā savu pielūgsmi Tam Kungam. Iespaidīgi!

pirmdiena, 2009. gada 13. jūlijs

PĀRDOMAS - pēc Vakarēdiena

Vakar bija brīvdabas dievkalpojumus, kurā svinējām kristības un baudījām arī Svēto Vakarēdienu.
Man bija uzticēta Vakarēdiena dalīšana un šajā reizē dalīju maizi. Nezinu, vai tam bija kāda nozīme, ko dalīju, bet līdz šim brīvdabas dievkalpojumos (kur cilvēki nāk saņemt Vakarēdienu) vēl maizi nebiju dalījis.
Lai nu kā, bet tieši, redzot kā ļaudis nāk un lauž maizi, mani tas ļoti uzrunāja. Uzrunāja un atkal lika domāt, kas ir draudze (līdzīgi, kā pēc tam, kad mana somiņa vairs neatradās, tur, kur nolikta)... maizi nāca lauzt:
- mana sieviņa - mana ģimene;
- mazā grupiņa;
- mani draugi;
- mani atbalstītāji;
- mans teoloģijas pasniedzējs (ar doktora grādu teoloģijā);
- cilvēki, kas tikko bija kristīti - tikko uzsākuši savu ticības ceļu;
- nāca arī man sveši cilvēki,
Bet mēs visi baudījām Vakarēdienu "zem viena karoga" - Kristus karoga, ar vienu mērķi - pieminēt Viņa nāvi iekams Viņš nāk...
Tas bija iespaidīgi - tik dažādi un arī atšķirīgi cilvēki, bet tomēr vienoti.
Kristus ir tas, kas mūs vieno!

pirmdiena, 2009. gada 6. jūlijs

PĀRDOMAS - Dievs ir pāri visam

Zemāk lasāmais ar mani notika aizvadītajā nedēļā. To pierakstu sev un citiem, lai ir ko izlasīt un atcerēties...

Šo visu varētu izteikt arī šie 13. Psalma vārdi: "Es ceru uz Tavu žēlastību, mana sirds ir līksma par Tavu palīdzību! Es dziedāšu Tam Kungam, ka Viņš man tik daudz laba dara!" (6, 7. panti)

Stāstiņš #1 - zaglis Matejā
Aizpagajušajā svētdienā man bija jādzied dievkalpojumā kamerkorī. Pirmā dievkalpojuma laikā man nozaga somiņu (un vēl vienai dziedātājai no somas izzagts maks). Stulbi, nepatīkami. Protams, paldies Dievam, neviena veselība vai dzīvība nav cietusi un tomēr - ļoti nepatīkami. Štrunts par naudu (kaut arī ta bija diezgan daudz tajā brīdī, jo bija noņemta no konta, bet nebija nolikta tur, kur tai bija jābūt), bet stulbākais ir tas, ka tur atradās arī mašīnas tehniskā pase un rezerves atslēgas (neprasi, kādēļ tāda kombinācija vienā somiņā) - teorētiski viņš var arī aizbraukt ar manu mašīnu... Protams, aizgāja vadītāja apliecība, bankas kartes, šveices nazītis, sieviņas dāvātais ādas maks, un vēl dažadas lietas tostarp arī mans otrs darba telefons... Bet visu laiku jādomā par to, ka zaglis var tikt mašīnā. Tā sanāk baigā ķēpa - mainīt atslēgu, signalizāciju utt. turklāt tas viss arī maksā.
Jau minēju, ka aizgāja diezgan daudz naudiņas... Protams, 2. dievkalpojumā nekādas dziedāšanas vairs nesanāca, jo bija jārunā ar policiju utt. Kad nu tas izdarīts, ar sieviņu apsēžamies, lai piedalītos dievkalpojumā. Pēc īsa brīža kora diriģente sauc. Domāju: "Vēl viens maks pazudis, kas nu?" Izrādās - kamerkoris ir sameties naudiņas un katram mums atdeva zināmu daļu naudas (otrai dziedātājai varēja atdot visu, jo viņai makā bija mazāk naudiņas, bet man atdeva lielāko dalu no nozagtās naudas). Tā Dievs man ar sieviņu ļāva piedzīvot draudzi...
Nākošā dienā zvana telefons. Skatos - 2. darba nummurs. Domāju: "Nu parunāsim, parunāsim, ko tad Tu gribi par maniem papīriem?" Otra galā sievietes balss jauta: "Vai zinu tādu Andreju Priedīti?" - "Es tas esmu." - "Vai jums kaut kas nav pazudis?" - saku: "Ir!". "Es atradu pie Bērnu pasaules pagalmā mētājās jūsu mantas."
Aizskrēju pie viņas - jā, VISS (protams, izņemot naudu) tur ir, pat bankas kartes, nazītis, vadītaja apliecība un pats labākais, ka atslēgas (mašīnas un dzīvokļa) un tehniskā pase.
Ja tā paskatos atpakaļ, tas nemaz nav tik pašsaprotami, ka visu to varēju dabūt atpakaļ. Paldies Dievam, kur par to visu tā parūpējās, jo Viņš ir pāri visam...

Tas vēl nav viss. Stāstiņš #2 - algas samazinājums vai paaugstinājums?
Iepriekšējais viss notiek svētdien un pirmdien.
Otrdien aizgāju uz policiju nokārtoju visas lietas, lai noņem manus dokumentus no meklēšanas. Dienas gaitā priekšnieces ieaicina kabinetā. Runa par algu. Es jau gaidīju šo tikšanos... Vārdu pa vārdam spriedums - 1/3 mazāk. Tur arī vieglāki nosacījumi uz darba laiku, kā rezultātā es varēšu 2. darbam veltīt laiku darba dienā, nevis vakaros vai vēl kā savādāk. Ir ok. Nav jau patīkami, bet ir ok.
Pēc kāda brīža tajā pat dienā man zvana mans netiešais priekšnieks un piedāva darbu - maksās par ~2/3 vairāk, nekā līdz šim. Visiem izdevīgi - darbam nav jāmaksā man alga (2x vairāk ar nodokļiem, nekā es saņemu uz rokas) un arī man ienākumi necieš, lai neteiktu vairāk.
Kā tas tā varēja "sagadīties". Nu nevarēja sagadīties. Es ticu un zinu, ka tas viss ir Dieva vadīts, jo Viņš stāv tam visam pāri, tāpēc:
"Es dziedāšu Tam Kungam, ka Viņš man tik daudz laba dara!" (Ps. 13:7)