Iepriekš (šeit, šeit un šeit) rakstīju savas pārdomas par to, ka Dievs lieto dažādus notikumus (bieži vien - mūsu prāt - sliktus), lai vērstu mūsu skatus uz Viņu, lai mēs veidotu attiecības ar Viņu, jo "Dievam ir citas prioritātes". Ir kāds laiciņš pagājis un šī doma mani joprojām nav atstājusi. Gluži otrādi - atkal ir bijuši kādi jauni apstiprinājumi tam...Pāvils raksta korintiešiem: "Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums" (1. Kor. 10:13)
Iedomājies vistrakāko, sliktāko, kaut vai - sūdīgāko, kas dzīvē varētu notikt, piemēram, izsūtīšana uz Sibīriju, koncentrācijas nometne, centieni iznīcināt tavu rasi (holokausts), inkvizīcijas, mokpilna nāve, piemēram, romiešu izgudrotā krustā sišana (neiebildīšu, ja teiksi, ka starplaikā ir izdomāts kaut kas mokpilnāks)... noteikti ir vēl daudzas citas lietas, ko šeit varētu minēt.
Bet Pāvils saka: "Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums..."
Kā tas var būt?
Kāds tur vēl "tikai"?
Ja reiz ir "tikai", tas nozīmē, ka ir kas vēl daudz, daudz trakāks. Kas tad? Bībele māca, ka tik tiešām ir kas vēl trakāks - jā, es runāju par elli. Man nav ne jausmas, cik traki, slikti, mokpilni (es pat nevaru atrast īsto vārdu) tur ir, bet salīdzinājumā ar to, ko piedzīvojam (varam piedzīvot) šeit virs zemes, tas ir nieks.
Nē, es nevēlos Tevi sabiedēt ar tekstiem: "Ja Tu nesāksi ticēt Dievam, Tu nonāksi ellē!" (lai gan sava patiesība tur arī ir ;) ).
Traki ir tad, ja aizšauj garām debesu vārtiem ("Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod." (Mat. 7:13-14)), jo aizšaujot garām šaurajiem (debesu) vārtiem, tu (tikpat labi - arī es) trāpīsi platajos - pazušanas - vārtos.
Šī doma ir likusi man daudz ko pārdomāt...
Nedaudz statistikas un matemātikas:
- Pasaulē ir ~ 6,7 miljardi cilvēku;
- 1/3 no pasaules iedzīvotājiem esot kristieši (protams, to neviens precīzi nezina, bet tomēr - pieņemsim, ka tā ir). Tas ir ~2,23 miljardi cilvēku.
- Ik dienas pasaulē nomirst ~ 146000 cilvēku.
- Ja ticam tam, ka 1/3 ir kristiešu un parēķinām dienā mirušo ciparu, tad sanāk, ka katru dienu gandrīz 100 000 cilvēku aiziet pa tiešo aiziet uz elli.
Cik daudz ir dzirdēts, ka smagi slims cilvēks nomirst un tad saka: "Tā viņam ir labāk" vai "Tagad viņam ir labāk". Reizēm varbūt patiesībā tiem, kas paliek šķiet, ka tagad (viņiem) ir labāk. Bet vai tiešām tam aizgājušajam ir labāk? Kā ar Pāvila sacīto, ka šeit mums ir tikai cilvēcīgs pārbaudījums? Ja viņš būs gājis 'šauro ceļu', tad tik tiešām viennozīmīgi - beidzot viņam ir labāk, beidzot viņš ir Mājās. Bet ja viņš būs aizšāvis garām šaurajam ceļam...?
Ko Tu/es dari(-u) lietas labā, lai vismaz viens cilvēks mazāk ietu pa plato ceļu un ceļa galā ieietu pa šaurajiem vārtiem?
