PĀRDOMAS - mans 'dienas jautājums' Panam Kleksim un @radioswh

Gada pēdējā darba dienā dzirdēju Pana Klekša uzrunu un nobriedu kaut ko ierakstīt blogā.
Ja godīgi, es īsti nesaprotu kāda jēga ir šai uzrunai un dienas jautājumam. Vai tas jautājums tiek reāli kādai atbildīgai personai uzdots un tiek mēģināta rast atbilde, vai tas vienkārši ir retorisks jautājums nekam? Jo, ja tas ir 2. variants, tad tas man patiešām šķiet bezjēdzīgi. Negribas gluži to saukt par naida kurināšanu, bet tai virzienā tas pat velk, jo īpaši šajā laikā, kad tik daudz negāciju (tas gan ir parasti visos medijos) un tautā ir liela neapmierinātība ar valstī notiekošo, tad kāda jēga ir uzdot jautājumu, kas tāpat netiek risināts un raisīt vēl lielāku neapmierinātību sabiedrībā. Vai tad tas veicina cilvēkos vēlmi, piemēram, maksāt nodokļus u.t.t.?
Kā smējās par raidījumu "Nekā Personīga", tad tas ir raidījums, ko parāda svētdienā un nākošajā dienā kādu atlaiž. Es personīgi īsti arī neatbalstu "Nekā Personīga" raidījumu, bet salīdzinot tur pēc tam kaut kas notiek.
Es tiešām cienu tādus cilvēkus kā Māris Zanders, kas tik daudz rubī visos valsts procesos. Tādi cilvēki ir vajadzīgi, bet vai šai rubīšanai Pana Klekša jautājums ir labākais pielietojums es nedaudz šaubos.
Līdz ar to mans dienas jautājums ir:
Vai Pana Klekša jautājums tiek adresēts kādai atbildīgai personai? Ja nē - tad kāds mērķis (izņemot klausītāju reitings) ir šim jautājumam?

peace

PĀRDOMAS - attieksme

Vakar noskatījos šo video, kura būtība gan nav par to, ko tagad gribu rakstīt, bet tas man lika par to aizdomāties. Tur BBC reportieris vēlas intervēt Ryanair galveno vadītāju Michael O'Leary, bet viņš atsakās no intervijas pamatojoties uz to, ka viņi visu video sagraizīs tā, lai izklausītos tā kā reportierim gribās. Uz katru jautājumu, ko uzdod reportieris, Maikls atbild praktiski ar vienu un to pašu, bet visur arī viņš ieliek kādu pozitīvu statistikas rādījāju par Ryanair, reklamē - lidojiet ar mums, utt. Tas man lika domāt, vai arī es degu par kādu lietu, kuru es vēlētos 'reklamēt' pie katras izdevības. Vēl vairāk, vai tas, ko es daru ikdienā - mans darbs, ir tas, par ko es degu? Vai es nevaru aizmigt vakarā, jo man ir kādas idejas un domas, ko varētu labāk/savādāk darīt? Protams, es nesaku, ka darbs "jānes" līdzi uz mājām (vai praktiski, vai domās). Ir jābūt laikam ar ģimeni, draugiem, kur darbs nejaucas iekšā, bet runa ir par attieksmi.ir
Tālāk domājot, es arī jautāju sev, kā kristietim, vai es cenšos to labāko, kas man ir, pasludināt pie katras iespējas tālāk citiem? Ja Maikls tik aizrautīgi stāsta par savu aviokompāniju, kuru viņš toč' nepaņems līdzi mūžībā, cik daudz vairāk kristiešiem vajadzētu degt par Dieva valstības paplašināšanu.
Esmu iesācis lasīt Alana Hirša grāmatu "Forgotten Ways". Tur sākumā tiek uzdots jautājums, kā 2 gs laikā kristešu skaits varēja izplatīties no 20 000 līdz 25 000 000 cilvēku? Vēl vairāk - ņemot vērā, ka tajā laikā viņeim nebija Bībeles, tā bija nelegāla kustība, nebija baznīcas ēku (man gan šķiet, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ kristietība varēja tā izplatīties), u.c. argumenti.
Es atkal negribu teikt, ka musm ir visiem jādod ar Bībeli pa galvu, nosaucot sevi par pareizajiem un pārējos par grēciniekiem, kas ies uz elli. 1. Pētera vēstulē daudz tiek runāts par to, ka mums ar savu dzīvesveidu jābūt par liecību apkārtējiem.

Man pēdējā laikā ir jādomā par to, ar kādu attieksmi es dzīvoju savu ikdienas/rutīnas dzīvi?

OFF-TOPIC - Bildes no Antonijas ielas kaimiņu svētkiem

Šeit tikai dažas no Antonijas ielas 4 "Kaimiņu svētku" koncerta, kas notika 2009. gada 27. septembrī:

Antonijas iela 4 "Kaimiņu svētku" koncerts

VIDEO par OFF-TOPIC - Intervija par maniem darba pienākumiem

Tas gan jau bija vasarā, kad šie video tika uzfilmēti (tos filmēja TVKristus.com), bet nu labāk ielikt vēlāk, nekā nekad, tad nu šeit divi video par maniem darba pienākumiem. Jāsaka gan, ka šobrīd darbs Kalpošanas Resursu Centrā ir 'stanby' režīmā, par cik uz kādu laiku strādāju Billije Grehema Evaņģelizācijas Asociācijā.

Par darbu Kalpošanas Resursu Centrā:


Par darnu Starptautiskajā Bībeles Institūtā:

PĀRDOMAS - No Marka evaņģēlija - pasludināt Jēzu par Kristu

Ārprāts, cik sen neko neesmu rakstījis blogā.
Tad nu kādas domas.
Esmu pasācis rakstīt savu (ja tā varētu sacīt) dienasgrāmatu, kurā pierakstu savas domas, noskaņojumu, lūgšanas, what-ewer-ko. Protams, tur ir kādas privātākas lietas, bet ir kādas arī pārdomas, kas obligāti nav slēpjamas. Šoreiz 2 savstarpēji saistītas domas par vienu tēmu.

2009. gada 3. jūnijā rakstīju šādu tekstu.
Pēterim (Kēfam) ir iekša
Šovakar turpinājām ar kristībniekiem studēt Marka evaņģēliju un man ļoti uzrunāja Mk. 8:29, kur Jēzus jautā, ko par viņu saka citi un, noskaidrojis to, viņš prasa Saviem mācekļiem: "Bet jūs, ko jūs sakāt Mani esam?" Pēteris, atbildēdams uz to, sacīja: "Tu esi Kristus."Tā ir pirmā vieta Marka ev., kur kāds atzīst Jēzu par Kristu. Iepriekšējās nodarbībās apskatījām to, cik grūti nācās cilvēkiem saprast (patiesībā - viņi to nesaprata), ka Jēzus ir Dievs. Nedz jūras apklusināšana (kas VD ir minēta Psalmos), ne tūkstošu paēdināšana, ne dziedināšanas nespēj atvērt viņu acis, lai tie to saprastu. Ir pagājuši 400 gadu, kopš pēdējā pravieša, kurš sludināja par Kristu. Daudzi ir nākuši un sacījuši: "Es esmu gaidāmais mesija! Sekojiet man!", bet patiesībā nav bijuši īstais Mesija. Tādā situācijā, paņemt mutē vārdus un pasludināt cilvēku par Kristu... nu... tur vajag iekšu...

Šodien, 2009. gada 18. septembrī, rakstīju šādi:
Marka 1:1
Šorīt sāku lasīt Marka ev.
Apstājos jau pie 1. panta. Jau iepriekš rakstīju savas pārdomas, ko tajā laikā varēja nozīmēt pateikt, ka Jēzus ir Kristus. Mk. 1:1 skan šādi: "Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija sākums." Kā tas varēja būt tajā laikā jau pašā sākumā pateikt šīs 3 lietas:

• Jēzus Kristus. Jēzus ir Kristus. Viņš ir gaidītais Mesija.
• Dieva Dēls. Tā taču ir Dieva zaimošana, nosaukt kādu par Viņa Dēlu (ja vien tas tā nav patiesībā)
• Evaņģēlijs - Labā vēsts - pēc šīm iepriekšējām 2 lietām - no tā, ka Jēzus ir Kristus, ka Viņš ir Dieva Dēls, secinājums var būt tikai viens - tā laba ziņa.

OFF-TOPIC - Ceļojums uz/pa Kuršu kāpu

Ja pagājušajā gadā devāmies pie ziemeļu kaimiņiem apskatīt viņu perimetru, tad šogad nolēmām doties uz dienvidu pusi - uz Lietuvu un apskatīt daudz slavēto, bet maz redzēto Kuršu kāpu...

Mūsu maršruts izskatījās šādi:

Apskatīt lielāku skarti


Ceļojums ilga 3 dienas (2 naktis). Nakšņojām Palangā un Nidā.
Sākumā bija domāts, ka otro nakti pavadīsim Klaipēda, jo bija dzirdēts, ka Nidā ir ļoti dārga palikšana, taču, kad redzējām pašu pilsētiņu, tad sapratām, ka nākošajā dienā būs jāturpina apskate un tādēļ palikām turpat.

Ceļojumu pārāk neplānojām. Palasīju dažus ceļojumu aprakstus draugiem.lv, kuros gruvām tikai apstiprinājumu tam, ka tur ir jābūt forši. No vienas klases ekskursijas man ļoti labi prātā palicis brauciens uz Palangu, tādēļ gribēju arī šoreiz turp aizbraukt, turklāt sieviņa nebija vēl šo pilsētu redzējusi. Arī šoreiz pilsēta mūs nepievīla. Bija forši! Interesanti, ka braucot uz Palangu brīžiem tā gāza lietus, ka likās - jāstājas malā, jo redzēt neko daudz nevarēja, bet izkāpjot Palangā ārā no mašīnas, lietus bija mitējies, spīdēja saulīte un visa ceļojuma laikā tā arī mūs lietus nepatraucēja (izņemot 2. naktī, kad gulējam jumta stāvā un lietus skaļi sitās pret jumta logu, bet pa dienu atkal bija labs laiks).

Diena, kad bijām Palangā, bija mūsu 2. kāzu jubileja, tādēļ nemeklējām vislētāko variantu (tur ļooooti daudz cilvēku stāvēja ielas malā un piedāvāja īrēt privātas istabiņas). Iegājām vienā diezgan normālā (izskatījās jauns un bija arī - darbojās tikai 2. sezonu) hotelītī (Kerpe), apvaicājāmies par cenām un teicām, ka iesim vēl paskatīties. Tajā brīdī uzreiz mums piedāvāja atlaidi un tas uz mums iedarbojās - paņēmām istabiņu un nenožēlojām.

Dažas fotogrāfijas no visa, ko redzējām var apskatīt zemāk atrodamajā 'slide-šovā'



Kuršu kāpa. Pārbraucot ar prāmi no Klaipēdas uz Kuršu kāpu, uzreiz devāmies uz Delfināriju. Bijām pirms 3 gadiem jau tur bijuši, bet tik un tā bija forši paskatīties. Aizgājām arī paskatīties Jūras muzeju.

Tad tālāk devāmies "uz leju", bet bez lieliem un īpašiem pieturas punktiem. Piestājām pie jūras un pameklējām kādus dzintariņus. Šķiet, ka atradām :)
Un vēl piestājām kādā pilsētiņā papusdienot un tad jau atkal tālāk devāmies uz leju ar mērķi apskatīt Nidu.

Par Nidu. Ļoti skaista pilsētiņa, kur var doties romantiskās pastaigās gar krastu. Daudz skaistu mājiņu, no kurām liela daļa bija noīrējamas. Jāsaka, lai arī bijām darba dienā, tomēr vietu, kur pārnakšņot, atrast bija pagrūti. Arī cenas nakšņošanai bija diezgan augstas, bet, kā mēs spriedām, vai nu tai pilsētiņā esi zvejnieks, vai arī strādā uz tūristiem. Citu lietu tur šķiet, ka īsti nav ko darīt. Un ja arī pie šīm cenām ir grūti atrast vietu, kur pārnakšņot, kādēļ laist cenas zemē? :)

Jāatzīmē arī, ka lai nokļūtu Nidā jārēķinās ne vien ar tēriņiem par pārcelšanos ar prāmi (52 Lt = ~10 Ls), bet arī ar 20 Lt (~4 Ls) maksu par iebraukšanu 'dziļāk' Kuršu kāpā. Taču tas noteikti ir tā vērts.

Mēs tur vēl atgriezīsimies! :)

Atpakaļceļā uz mirkli iebraucām Šauļos nedaudz pastaigāties, jo bijām vairākas stundas no vietas braukuši. Tad arī pa ceļam uz Rīgu, iebraucām apskatīties Krustu kalnu. Tas arī iespaidīgs - man lika domāt par daudzajiem cilvēkiem, kas veidojuši krustiņus un nesuši tur kā savu pielūgsmi Tam Kungam. Iespaidīgi!

PĀRDOMAS - pēc Vakarēdiena

Vakar bija brīvdabas dievkalpojumus, kurā svinējām kristības un baudījām arī Svēto Vakarēdienu.
Man bija uzticēta Vakarēdiena dalīšana un šajā reizē dalīju maizi. Nezinu, vai tam bija kāda nozīme, ko dalīju, bet līdz šim brīvdabas dievkalpojumos (kur cilvēki nāk saņemt Vakarēdienu) vēl maizi nebiju dalījis.
Lai nu kā, bet tieši, redzot kā ļaudis nāk un lauž maizi, mani tas ļoti uzrunāja. Uzrunāja un atkal lika domāt, kas ir draudze (līdzīgi, kā pēc tam, kad mana somiņa vairs neatradās, tur, kur nolikta)... maizi nāca lauzt:
- mana sieviņa - mana ģimene;
- mazā grupiņa;
- mani draugi;
- mani atbalstītāji;
- mans teoloģijas pasniedzējs (ar doktora grādu teoloģijā);
- cilvēki, kas tikko bija kristīti - tikko uzsākuši savu ticības ceļu;
- nāca arī man sveši cilvēki,
Bet mēs visi baudījām Vakarēdienu "zem viena karoga" - Kristus karoga, ar vienu mērķi - pieminēt Viņa nāvi iekams Viņš nāk...
Tas bija iespaidīgi - tik dažādi un arī atšķirīgi cilvēki, bet tomēr vienoti.
Kristus ir tas, kas mūs vieno!

PĀRDOMAS - Dievs ir pāri visam

Zemāk lasāmais ar mani notika aizvadītajā nedēļā. To pierakstu sev un citiem, lai ir ko izlasīt un atcerēties...

Šo visu varētu izteikt arī šie 13. Psalma vārdi: "Es ceru uz Tavu žēlastību, mana sirds ir līksma par Tavu palīdzību! Es dziedāšu Tam Kungam, ka Viņš man tik daudz laba dara!" (6, 7. panti)

Stāstiņš #1 - zaglis Matejā
Aizpagajušajā svētdienā man bija jādzied dievkalpojumā kamerkorī. Pirmā dievkalpojuma laikā man nozaga somiņu (un vēl vienai dziedātājai no somas izzagts maks). Stulbi, nepatīkami. Protams, paldies Dievam, neviena veselība vai dzīvība nav cietusi un tomēr - ļoti nepatīkami. Štrunts par naudu (kaut arī ta bija diezgan daudz tajā brīdī, jo bija noņemta no konta, bet nebija nolikta tur, kur tai bija jābūt), bet stulbākais ir tas, ka tur atradās arī mašīnas tehniskā pase un rezerves atslēgas (neprasi, kādēļ tāda kombinācija vienā somiņā) - teorētiski viņš var arī aizbraukt ar manu mašīnu... Protams, aizgāja vadītāja apliecība, bankas kartes, šveices nazītis, sieviņas dāvātais ādas maks, un vēl dažadas lietas tostarp arī mans otrs darba telefons... Bet visu laiku jādomā par to, ka zaglis var tikt mašīnā. Tā sanāk baigā ķēpa - mainīt atslēgu, signalizāciju utt. turklāt tas viss arī maksā.
Jau minēju, ka aizgāja diezgan daudz naudiņas... Protams, 2. dievkalpojumā nekādas dziedāšanas vairs nesanāca, jo bija jārunā ar policiju utt. Kad nu tas izdarīts, ar sieviņu apsēžamies, lai piedalītos dievkalpojumā. Pēc īsa brīža kora diriģente sauc. Domāju: "Vēl viens maks pazudis, kas nu?" Izrādās - kamerkoris ir sameties naudiņas un katram mums atdeva zināmu daļu naudas (otrai dziedātājai varēja atdot visu, jo viņai makā bija mazāk naudiņas, bet man atdeva lielāko dalu no nozagtās naudas). Tā Dievs man ar sieviņu ļāva piedzīvot draudzi...
Nākošā dienā zvana telefons. Skatos - 2. darba nummurs. Domāju: "Nu parunāsim, parunāsim, ko tad Tu gribi par maniem papīriem?" Otra galā sievietes balss jauta: "Vai zinu tādu Andreju Priedīti?" - "Es tas esmu." - "Vai jums kaut kas nav pazudis?" - saku: "Ir!". "Es atradu pie Bērnu pasaules pagalmā mētājās jūsu mantas."
Aizskrēju pie viņas - jā, VISS (protams, izņemot naudu) tur ir, pat bankas kartes, nazītis, vadītaja apliecība un pats labākais, ka atslēgas (mašīnas un dzīvokļa) un tehniskā pase.
Ja tā paskatos atpakaļ, tas nemaz nav tik pašsaprotami, ka visu to varēju dabūt atpakaļ. Paldies Dievam, kur par to visu tā parūpējās, jo Viņš ir pāri visam...

Tas vēl nav viss. Stāstiņš #2 - algas samazinājums vai paaugstinājums?
Iepriekšējais viss notiek svētdien un pirmdien.
Otrdien aizgāju uz policiju nokārtoju visas lietas, lai noņem manus dokumentus no meklēšanas. Dienas gaitā priekšnieces ieaicina kabinetā. Runa par algu. Es jau gaidīju šo tikšanos... Vārdu pa vārdam spriedums - 1/3 mazāk. Tur arī vieglāki nosacījumi uz darba laiku, kā rezultātā es varēšu 2. darbam veltīt laiku darba dienā, nevis vakaros vai vēl kā savādāk. Ir ok. Nav jau patīkami, bet ir ok.
Pēc kāda brīža tajā pat dienā man zvana mans netiešais priekšnieks un piedāva darbu - maksās par ~2/3 vairāk, nekā līdz šim. Visiem izdevīgi - darbam nav jāmaksā man alga (2x vairāk ar nodokļiem, nekā es saņemu uz rokas) un arī man ienākumi necieš, lai neteiktu vairāk.
Kā tas tā varēja "sagadīties". Nu nevarēja sagadīties. Es ticu un zinu, ka tas viss ir Dieva vadīts, jo Viņš stāv tam visam pāri, tāpēc:
"Es dziedāšu Tam Kungam, ka Viņš man tik daudz laba dara!" (Ps. 13:7)

SMIEKLĪGI - smaids no debesīm

Ārprāts, cik sen neesmu neko rakstīgis blogā.
Arī tagad nav nekas "rakstāms", toties ir viena skaista bilde "rādāma".
Nav manis fotografēts, bet kadrs tiešām padevies superīgs...
Smaidīgu dienu!

PĀRDOMAS par INFO - statistika

Ui, baigi sen nav nekas rakstīts...
Laikam darbu daudz, kas ir ļoti liela svētība, ja tā var sacīt. Apzinos, ka darba daudzumam un algai (tai, kura tiek samaksāta naudā) šajā laikā var arī nebūt pārāk lielai korelācijai, taču, paldies Dievam, ka ir kur un ko strādāt.
Tik daudz par darbiem.

---

Šodien pētīju LR Centrālās Statistikas pārvaldes rakstiņu "Par demogrāfiskās situācijas izmaiņām Latvijā 2008. gadā" un man lika piedomāt viens grafiks par sieviešu vecumu, kad tās ir stājušās pirmajā laulībā un kad tām ir piedzimis pirmais bērniņš...

Nekādu jau grandiozi-oriģinālo novērojumu un secinājumu nepateikšu, bet šis grafiks lika man uzdot un domāt par sekojošiem jautājumiem:

• kādēļ sievietes vecums, kurā piedzimst pirmais bērns, ir pirms stāšanās laulībā vecuma?
  Vai nebūtu pareizi vispirms apprecēties un tad dzemdēt bērnus, lai bērns pēkšņi nenonāk situācijā, ka viņš tiek izmantots kā instruments, lai saturētu abus vecākus kopā.
  
• kādēļ stāšanās laulībā un pirmā bērna piedzimšanas vecumi pieaug?
  Nav jau nekāds noslēpums, ka visieteicamākais vecums (fizioloģiski), kad sievietei dzemdēt bērnu(-s) ir līdz 30 gadu vecumam. Pēc grafika redzams, ka sievietes arvien, arvien, palēnām tuvojas šai vecuma robežai. Kāpēc?
  Tāpat arī par stūrēšanu laulības ostā - kādēļ arvien vecākas sievietes laulājas pirmo reizi?
• kādēļ sprauga starp abiem vecumiem kļūst arvien plašāka?

Man jau šķiet, ka šiem jautājumiem varētu būt līdzīgs skaidrojums un iemesls, galvenais, no kuriem, manuprāt, ir karjera (dzīves stabilitāte, vai var saukt to kā vēlas). Tomēr man šķiet - ja attiecības veido tā kā, es ticu, Dievs to ir paredzējis, tad daudzas problēmas nemaz nekļūst par problēmām...

Nepārprotiet, es necenšos pateikt, ka karjera vai stabilitāte dzīvē būtu kaut kas slikts, taču jautājums, kur tā atrodas Tavu prioritāšu skalā. Ja tā ir pirmā un viss pārējais (attiecības, ģimene, draugi) ir pakārtots, tad tas vairs nav labi.

Kā Tev šķiet, kas tam ir par iemeslu?

P.S. Mani iepriecināja statistika zem nosaukuma "Noslēgto un šķirto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā 2000. - 2008. gadā". Forši, ka lai arī šķirto laulību skaits kopš 2000. gada ir pieaudzis par 0.1, tomēr noslēgtas laulības ir par 1.8 vairāk.

PĀRDOMAS - Dievam ir citas prioritātes #4 (platais vs. šaurais ceļš)

Iepriekš (šeit, šeit un šeit) rakstīju savas pārdomas par to, ka Dievs lieto dažādus notikumus (bieži vien - mūsu prāt - sliktus), lai vērstu mūsu skatus uz Viņu, lai mēs veidotu attiecības ar Viņu, jo "Dievam ir citas prioritātes". Ir kāds laiciņš pagājis un šī doma mani joprojām nav atstājusi. Gluži otrādi - atkal ir bijuši kādi jauni apstiprinājumi tam...

Pāvils raksta korintiešiem: "Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums" (1. Kor. 10:13)
Iedomājies vistrakāko, sliktāko, kaut vai - sūdīgāko, kas dzīvē varētu notikt, piemēram, izsūtīšana uz Sibīriju, koncentrācijas nometne, centieni iznīcināt tavu rasi (holokausts), inkvizīcijas, mokpilna nāve, piemēram, romiešu izgudrotā krustā sišana (neiebildīšu, ja teiksi, ka starplaikā ir izdomāts kaut kas mokpilnāks)... noteikti ir vēl daudzas citas lietas, ko šeit varētu minēt.
Bet Pāvils saka: "Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums..."
Kā tas var būt?
Kāds tur vēl "tikai"?
Ja reiz ir "tikai", tas nozīmē, ka ir kas vēl daudz, daudz trakāks. Kas tad? Bībele māca, ka tik tiešām ir kas vēl trakāks - jā, es runāju par elli. Man nav ne jausmas, cik traki, slikti, mokpilni (es pat nevaru atrast īsto vārdu) tur ir, bet salīdzinājumā ar to, ko piedzīvojam (varam piedzīvot) šeit virs zemes, tas ir nieks.

Nē, es nevēlos Tevi sabiedēt ar tekstiem: "Ja Tu nesāksi ticēt Dievam, Tu nonāksi ellē!" (lai gan sava patiesība tur arī ir ;) ).
Traki ir tad, ja aizšauj garām debesu vārtiem ("Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod." (Mat. 7:13-14)), jo aizšaujot garām šaurajiem (debesu) vārtiem, tu (tikpat labi - arī es) trāpīsi platajos - pazušanas - vārtos.
Šī doma ir likusi man daudz ko pārdomāt...

Nedaudz statistikas un matemātikas:

• Pasaulē ir ~ 6,7 miljardi cilvēku;
• 1/3 no pasaules iedzīvotājiem esot kristieši (protams, to neviens precīzi nezina, bet tomēr - pieņemsim, ka tā ir). Tas ir ~2,23 miljardi cilvēku.
• Ik dienas pasaulē nomirst ~ 146000 cilvēku.
• Ja ticam tam, ka 1/3 ir kristiešu un parēķinām dienā mirušo ciparu, tad sanāk, ka katru dienu gandrīz 100 000 cilvēku aiziet pa tiešo aiziet uz elli.
  

Rīgā 2008. gada sākumā bija 717 371 iedzīvotāju. Pasaulē ik dienas mirst 1/5 Rīgas, respektīvi - vienas darba nedēļas laikā Rīga varētu būt izmirusi un 2/3 no tiem (nepilni 480 tūkstoši) aiziet pa tiešo uz elli.

Cik daudz ir dzirdēts, ka smagi slims cilvēks nomirst un tad saka: "Tā viņam ir labāk" vai "Tagad viņam ir labāk". Reizēm varbūt patiesībā tiem, kas paliek šķiet, ka tagad (viņiem) ir labāk. Bet vai tiešām tam aizgājušajam ir labāk? Kā ar Pāvila sacīto, ka šeit mums ir tikai cilvēcīgs pārbaudījums? Ja viņš būs gājis 'šauro ceļu', tad tik tiešām viennozīmīgi - beidzot viņam ir labāk, beidzot viņš ir Mājās. Bet ja viņš būs aizšāvis garām šaurajam ceļam...?



Ko Tu/es dari(-u) lietas labā, lai vismaz viens cilvēks mazāk ietu pa plato ceļu un ceļa galā ieietu pa šaurajiem vārtiem?

INFO - Lieldienas Mateja draudzē

Avoti: matejs.lv, diena.lv

---

Zaļajā ceturtdienā, 9. aprīlī, plkst. 20:00 Rīgas Mateja baznīcā (vienkārši sakot - Matejā), Matīsa ielā 50b (karte), notiks Arta Gāgas oratorijas "Consummatum Est!" (Viss piepildīts!) pirmatskaņojums. Tas ir autora īpaši šī gada Lieldienu laikam sarakstīts darbs kamerorķestrim, jauktajam korim un solistiem. To atskaņos pats komponists, Mateja draudzes kamerorķestris un kamerkoris "Matejs" (kurā gods dziedāt ir arī man). Diriģents Māris Dravnieks. Par to pat raksta Diena...

Lielajā piektdienā, 10. aprīlī, plkst. 19:00 Matejā notiks Lielās piektdienas dievkalpojums arī ar Arta Gāgas oratorijas "Consummatum Est!" atskaņojumu. Vēl programmā arī Ingmara Zemzara kantāte "Tā Kunga krusts" (diriģente Rudīte Tālberga, ērģelniece Marta Ozoliņa).

Lieldienās, 12. aprīlī, plkst. 7:00, 9:30, 11:30, 14:00 Matejā notiks Lieldienu dievkalpojumi:

	Pl. 7:00 – Kristus Augšāmcelšanās rīta agrais dievkalpojums. Runā mācītājs Pēteris Eisāns. Piedalās Pielūgsmes koris, diriģentes Zane Stafecka un Līga Lagzdiņa, pielūgsmes vadītājs Māris Dravnieks.
	Pl. 9:30, 11:30 un 14:00 – Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojumi. Runā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.
	Pl. 9:30 un 11:30 – Z. Malinanskaites "Mesa". Piedalās Mateja draudzes koris, Pielūgsmes koris, kamerkoris, kamerorķestris. Diriģenti Rudīte Tālberga un Māris Dravnieks.
	Pl. 14:00 – pielūgsmes vadītājs Kristaps Tālbergs.

---

Artis Gāga ir vairākkārtējs Latvijas mūzikas ierakstu Gada Balvas ieguvējs. Saksofonists absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju un savu talantu izkopis arī Parīzē un Ņujorkā. Savā jaunradē allaž atļāvies spert soļus ārpus klasiskās mūzikas rāmjiem, eksperimentējot ar mūzikas stiliem un izkopjot improvizācijas mākslu.

Izdotie ieraksti: oriģinālmūzika albumā "Muzikālās impresijas: Zīmējumi Debesīs", klasiskās mūzikas opusu aranžējumi albumā "Duende" (kopā ar kontrtenoru Sergeju Jēgeru), latviešu tautas dziesmu apdares saksofona un ritma grupas saspēlē albumā "Tumša nakte, zaļa zāle".

Kamerkoris "Matejs" izveidots 2003. gadā. Piedaloties starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā "Sudraba zvani 2009", koris ieguvis 1. pakāpes diplomu. Kori vara diriģenti Rudīte Tālberga un Māris Dravnieks.

IT - Čivinājumi ne tikai twitterī, bet arī citur

Kā jau būsiet pamanījuši, es arī esmu pievienojies 'čivinātāju' (Twitter lietotāju) pulciņam. Bet ja reiz čivina, tad čivina tā kārtīgi, vai ne tā?
Intereses pēc paskatījos, ar ko vēl var savienot Twitteri? Šobrīd esmu savienojis ar 3 citām vietām. Tas nozīmē, ka manus 'čivinājumus' var lasīt ne tikai iekš twitter.com (vai caur kādu browsera add-on'u (ar Firefox lietoju TwitterFox), bet tiešā veidā ar Twitteri nesaistītās vietās.
Nav nekāda jauna Amerika. Ja palasa googli, tad var to atrast, bet iepostoju kā to panācu, jo latviski nekur aprakstus neatradu. Varbūt kādam noder.

1. Pirmā vieta, ar kuru savienoju savus Twitter postus ir facebook.com.
   Lai to izdarītu jārīkojas sekojoši:
   1) Ejam uz šo lapu (atvēsties tikai, ja esi facebook lietotājs);
   2) Spiežam uz "->] Go to Application";
   3) Atvērtajā lapā spiežām uz "+ Allow Twitter to Update Your Facebook Status";
   4) Apstiprinām vēlreiz "->]Allow Status Updates";
   Tas arī viss!
   
   
2. Tad ilgi meklējos, kamēr savienoju Twitteri ar 'Skype garstāvokli'.
   Ilgi sanāca tādēļ, ka bija vairāki veidi, kā to panākt, bet beidzamais tikai nostrādāja. Šeit uzreiz jāsaka, ka risinājums atkarīgs ir no platformas, uz kādas darbojaties. Manā gadījumā tas ir (joprojām) windows.
   Viens veids (tas bija visbiežāk sastopamais googlee) Twype. Tas, kas man neapmierināja, ka tas nerādīja latviešu burtus. Var jau būt, ka pasā skaipā rādītu korekti, bet par cik man visu laiku rādīja, ka nav savienojies ar Skype, meklēju citu variantu.
   Nākošais bija SkypeMoodUpdater. Izskatījās jau daudzsološi - nokačājās *.sparc fails, kas ir Skype extru paplašinājums. Skaipā extru sarakstā arī smuki parādās. Tweetu nolasa, bet paziņo, ka Skype nav ieslēgt, lai arī smuki viss darbojās. Pieņemu, ka varbūt viņam nepatika 4. versija. Bet neder.
   Tad bija viens JavaScript risinājums, bet to es neizmēģināju, jo izmēģināju variantu, kas arī nostrādāja - Skitter. Rīkojos šādi:
   1) Nopumpējam Skitter *.sparc failu;
   2) Palaižam to. Būs pāris paziņojumi, ka nevar pārbaudīt ražotāju un var būt neuzticams; ka jāpiekrīt noteikumiem utt.;
   3) Pēc tam atverās logs, kurā ievadām Twitter lietotājvārds (tur vēl kādas opcijas ieķeksējamas vai atķeksējamas);
   4) Pārstartējam Skype;
   Viss notiek!
   Pie ocijām var tikt (LV valodā): Rīki -> Extras -> Skitter Options.
   
   
3. Trešā vieta, ar kuru savienojos ir Plaxo.com.
   Lai pievienotu Twittera atjauninājumus plaxo jārīkojas sekojoši:
   1) Ielogojamies savā Plaxo profilā;
   2) Spiežam uz "My Profile";
   3) Spiežam uz "Edit Profile";
   4) Spiežam uz sadaļas "Websites";
   5) Sadaļā "Status / Microblogging" spiežam uz "Twitter";
   6) Logā, kas atverjas, rakstām savu Twitter lietotājvārdu; saklikšķinām, ko vēl vēlamies, vai nevēlamies.
   Tā arī visa māksla!
   

Vēl jāmēģina savienoties ar MySpace, bet tur vēl neesmu izveidojis accountu. K-kad vēlāk būs jāpamēģina.

Varbūt ir vēl kādi labāki ieteikumi?

INFO - "Nāc un elpo brīvi 2009"

Avots: easyget.lv
Pārpublicēju šo vairāku iemeslu dēļ:

• Vērtīga informācija;
• Pagājušajā gadā piedalījos vienā no pasākumiem (dziedāju);
• Edgars Deksnis (kas rakstā ir minēts kā "viens no" organizētājiem, bet ir "galvenais organizētājs") ir mans kursa biedrs BPI. Viņa blogs atrodams šeit.

BTW. pasākumam ir arī blogs: nacunelpobrivi.blogspot.com

---

Kristīgās mūzikas festivāls „Nāc un elpo brīvi!” turpina attīstīties

Jau ceturto gadu pēc kārtas maija sākumā Liepājā skanēs mūsdienu kristīgās mūzikas festivāls „Nāc un elpo brīvi! 2009”. Spītējot ekonomiskajai krīzei, pasākuma organizatori ir „spēruši soli uz priekšu” pasākuma attīstībā gan programmas, gan norises ilguma ziņā.

Kristīgās mūzikas festivāls „Nāc un elpo brīvi!” turpina attīstīties

Festivāla „Nāc un elpo brīvi!” tapšana

Atskatoties atpakaļ uz iepriekšējo gadu „Nāc un elpo brīvi!” norisēm, var redzēt pasākuma izaugsmi – gan apjoma, gan dalībnieku, gan apmeklētāju ziņā. Pirmajā gadā pasākums tika veidots, lai atzīmētu Pāvila draudzes kora gadasvētkus, un tas notika neizejot ārpus Liepājas baptistu Pāvila draudzes dievnama. Ja pirmajā gadā pasākumu apmeklēja ap 150 cilvēku dienā, tad otrajā gadā pasākums pulcēja ap 300 cilvēku dienā no visas Latvijas, bet pagājušajā gadā pat pārsniedza organizatoru plānoto tūkstoti.

Ņemot vērā straujo apmeklētāju skaita pieaugumu, tika pieņemts lēmums 2009.gadā „Nāc un elpo brīvi!” organizēt nevis trīs, bet jau četru dienu garumā, kā arī meklēt plašākas telpas Lielkoncertam un Pielūgsmes koncertiem. „Necerētā skatītāju atsaucība pagājušā gada koncertos, kas notika Liepājas latviešu biedrības namā, lika mums apdomāt jautājumu par plašākām telpām, jo LBN zālē visiem vietas nepietika, arī mēs, organizatori, bijām spiesti koncertu noklausīties vestibilā,” smaidot stāsta viens no pasākuma organizatoriem Edgars Deksnis. „Tāpēc šogad pasākuma kulminācijas koncerts notiks 2.maijā Liepājas Olimpiskajā Centrā. Šogad esam „spēruši uz priekšu” pat vairākus soļus- mūsu dāvana klasiskās mūzikas cienītājiem Latvijas neatkarības gadadienā, 4.maijā, ir ērģeļmūzikas koncerts Trīsvienības katedrālē.”

Festivāla norise un dalībnieki

Šogad savu dalību festivālā apstiprinājušas tādas grupas un mūziķi kā „Revival”, „Liepaja Worship band”, „Jourspeis”, Kaspars Ezeriņš, Valdis Indrišonoks, projekts „Jauns sākums” ar pirmo Latvijā ierakstīto un izdoto pielūgsmes dziesmu DVD, ko varēs iegādāties arī festivāla apmeklētāji. Notiks arī izglītojoši semināri, jauniešu dievkalpojumi un pielūgsmes vakari.

„Ieguvums no šī pasākuma nav tikai kristīgai mūsu sabiedrības daļai, bet jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Mēs piedāvājam iespēju ikvienam apmeklēt labu pasākumu kopā ar saviem tuviniekiem un draugiem. Šis festivāls nes vēsti par brīvību no atkarībām, par ģimenes vērtību, par vienotību konfesiju starpā, par brīvību, kas mums ir dota Kristū, kā arī vienotu sabiedrību kopumā!”, pārliecināti saka E.Deksnis.

Par iespēju pasākumam pastāvēt un attīstīties, paldies ir jāsaka Liepājas Domes Kultūras pārvaldei, Liepājas Olimpiskajam Centram, visai Liepājas baptistu Pāvila draudzei un citiem atbalstītājiem.

Kristīgās mūzikas festivāls „Nāc un elpo brīvi! 2009” norisināsies no 1.-4.maijam. Festivāla programma tiks publicēta Pāvila draudzes mājas lapā www.paviladraudze.lv, kā arī plašsaziņas līdzekļos. Jautājumus organizatoriem var uzdot pa tālr.: 26434117; 29284507.

Visi festivāla pasākumi, koncerti un semināri būs bez maksas.

PĀRDOMAS - pretrunas

Lasu tādu RSS feedu kā "Svarīgākās ziņas latvijā" (no svaigs.lv). Pēc manas izpratnes tur vienkārši tiek samestas visas ziņas no lielākajiem Latvijas ziņu portāliem. Tā rezultātā rodas daudzas vienādas ziņas, kuras neviens nesteidzas dzēst laukā. Manu interesi piesaistīja ziņu virsraksti. Pēc virsrakstiem, nedomājiet par kaut kādu manu politisko nostāju vai vēl ko, vienkārši interesanti sanāca tas, ka šie divi virsraksti bija tieši viens zem otra:

• Birks: Šlesers drīzāk būs Romas pāvests nekā Rīgas mērs
• Birks: Šlesers drīzāk kļūs par Romas pāvestu, ne Rīgas mēru

Hmm... es teiktu, ka tā ir ļoti liela pretruna un, ka šo portālu nedrīkst lasīt, jo teksti taču atšķiras!
Sviests, ne? Neviens loģiski domājošs tā neteiktu, ne tā? Taču, kad nonāk līdz tam, ka Bībelē ir nedaudz atšķirīgi teksti un tie nesakrīt, tad tas ir "ak" un "vai" - "Bībele ir neuzticama!"
Kāds var man paskaidrot, kur šeit ir loģika?
Būšu pateicīgs :)

PĀRDOMAS par IT - e vide #2

Ļoti sen nekas nav rakstīts blogā.
Pēdējais laiks bijis tāds saspringts ar mācībām, slimošanām (vairāk sieviņas, nekā paša), tad nu arī nebija sanācis pieķerties šīs vietnes atjaunināšanai...

---

Joprojām mācos e-kursos un šajā sakarībā arī esmu diezgan bieži domājis par tehnoloģiju attīstību kaut vai mana īsā mūža (kur lielākā daļa bija ar tehnoloģijām nesaistīta) laikā...

• Atceros, kas pirmo reizi piedalījos datorpulciņā mums bija viens kompis, kuram bija mazās disketes. Pārējos bija lielās... Tas varēja būt kādā 6. vai 7. klasē, respektīvi - ap '96. gadu.
  
• Uz 'jaunā' kompja varēja spēlēt gonkas. Skaņu karte nebija vajadzīga, jo visi apkārt bija aplikuši un paši taisīja bremžu, avāriju un ātruma paātrināšanas skaņas (gandrīz tikpat labi kā šajā slavenajā video)
• Pirmajās datornodarbībās dabūju pastrādāt vēl uz vacajām 'bekām' (k-kas līdzīgs foto, kas augstāk) - krievu 'BK' datori. Tas bija brīnišķīgi - taustiņi sprūda un bija jāvelk ar pirkstiem laukā. BASIC programmēšanas valodā rakstījam tādas komandas kā "line", "circle", utt. :) Lai cik arī jocīgi tas neizklausītos, bet pie 'bekas' piesēdos pēc tam, kad biju redzējis gonkas uz krāsainā ekrāna.
• Mans pirmais dators bija ar Intel 386 procesoru. Cietnis bija ap 100 Mb. Ja brīvi bija ~4 Mb, tas jau bija ļoooti daudz. Tad varēja pat uzlikt ar disketi (mazo!!! :)) kādu spēlīti. Virsū bija Windows 3.11 (protams, DOS). Tas man nokalpoja ļoooti ilgi. Ā, pa vidu vēl k-kur no Vācijas tika atsūtīt k-kāds Apple dators, kuru tā arī neizdevās palaist. Taču no tā es dabūju vairākas lielās disketes, kuras varēju izmantot datorpulciņā :)
• Atceros, kā ar savu klasesbiedru katru nedēļu (!) apstaigājām Rīgas datorveikalus un savācām viņu cenu listes, lai zinātu, cik kas maksā. Pēc tam excelī taisīju grafikus, cik atmiņa, cik proceors, cik disketes, utt. maksā... :)
  
• Nākošais mans dators jau bija Pentium III 500 Hhz (kārtīgs lēciens no 386. uz PIII, ne?) Šis dators tikai pagājušajā gadā tikai nosūtīts uz laukiem, lai tur var kāds pamācīties strādāt ar kompjūteru, jo pašiem ienācās cits compītis.
• Atceros, ka mammai darbā bija internets. Izlūdzos mammai atļauju un iezvanījos onlainā. Pirmā adrese, ko ievadīju (un kuru tajā brīdī zināju) bija www.nba.com. Iepriekš nekad nebiju vēris vaļā to E burtiņu (Internet Explorer), bet, kad attaisīju uzreiz zināju, kur jāraksta adrese (intuīcija nepievīla :) )
• Tad atceros, ka Lattelekom piedāvāja iezvanīties internetā caur 900-to līniju, bet mums mājās tās bija nogrieztas, jo tajā laikā bija dzirdēts par cilvēkiem, kas pa svešiem numuriem zvana uz 900-to līniju numuriem un tad pienāk astronomisks rēķins...
• Pēc kāda brītiņa Lattelekoms sāka piedāvāt zvanu kartes - feeču, ka var zvanīt no jebkura telefona uz sava rēķina, priekšā ievadot attiecīgo kartes kodu... Tā nu man bija iespēja tikt internetā.
• Kad nu varēju no mājām iezvanīties, tad offlainā sarakstīju visus e-pastus, lai fiksi iezvanītos, ieietu one.lv (tur man bija pasta kaste) un nosūtītu meilus... Tur bija vajadzīga ātra rīcība, jo katra sekunde bija no svara :)
• Geimeris es nekad neesmu bijis liels. Man vairāk patika stratēģijas spēles: WarCraft II, StarCraft, bišķi mēģināju tikt līdzi mainstream un spēlēt šūterus Quake II un III, bet tas man nepadevās un tā arī tika atmests. Uz iepriekšminētā 386. spēlēju šūteri Wolf (vai kā to rakstīja). Vislabāk man patika skatīties kā citi spēlē. Man bija interesanti un es nekad nezaudēju :)
• Visādi citādi ar spēlēm pārāk nekad neesmu aizrāvies. Jāsaka, paldies Dievam!
• Par cik čomi spēlēja Quake II un veidoja klanus (konkrēti bija [ZB] (ziemeļbrieži) klans), un viņiem vajadzēja mājas lapu, tad atradās veids kā es varēju piedalīties visā šajā padarīšanā. Līdz publicēšanai tur vēl bija ļoti, ļoti, ļoti tālu, bet toties sāku apgūt FrontPage programmas iespējas... :)
• Kad mācījos 1. kursā LU, mums nāca aptaujas lapa, vai man būtu iespēja iegādāties un lietot portatīvo datoru (tas saistībā ar mācībām). Man tas likās tāls un neaizsniedzams sapnis. Tāds tas arī bija, jo nedaudz zinot ģimenes finansiālo tā brīža stāvokli, sapratu, ka jau tas, ka mācos augstskolā (maksas grupā (budžeta nebija)) jau ir liels upuris no vecākiem. Paldies viņiem par to!!!
  
• ...Kādas tagad ir iespējas tehnoloģijās un internetā??? Es pat 1/100 no visa nezinu: blogi (emuāri), YouTube video, skype bezmaksas sarunas, video zvani, sērfo (daudz ātrāk nekā iezvanoties :) ) internetā pļavas vidū vai pludmalē, lietojot portatīvo ar mobilo internetu un, un, un... (labāk nemaz neturpināt)
  

Vecos spēļu laikus man palīdzēja atcerēties tas, ka tagad pa kādam brīvam brīdim uzspēlēju veco Age of Empires, bet lai būtu interesantāk - mobilo versiju. Šķiet, ka grafika nav daudz sliktāka kā bija tad, kad redzēju to spēlējam uz datora...

Njā... bija interesanti pagremdēties atmiņās par tehnoloģijām, kas cieši saistītas ar skolas laiku, klases briežiem, utt.

Kas interesants Tavos tehnoloģiju vēstures ierakstos? :)

PĀRDOMAS - MEDITĀCIJA - Divi koki un sirds

BPI bija uzdevums uzrakstīt meditāciju par Lieldienu tēmu. Nekad to nebiju darījis, bet tas ir tas, kas no tā visa sanāca...

---

Divi koki un sirds

Kas ir krusts?
Krusts taču ir kaut kas tik vienkāršs. Krusts sastāv no diviem kokiem: vertikālā un horizontālā. Vertikālo mēdz salīdzināt kā simbolu debesu un zemes – Dieva un cilvēka savienošanai. Horizontālais – sabiedrība, apkārtējie cilvēki un kalpošana viņiem.
Kas satur šos divus kokus kopā? Kas liek šiem kokiem turēties kopā?
Naglas...? Līme...?
Bet varbūt pazemība? Varbūt paklausība? Mīlestība? Varbūt vienā vārdā to varētu saukt – sirds? Jēzus Kristus sirds, kas bija pazemīga kļūdama paklausīga līdz pat nāvei; sirds, kas bija paklausīga sacīdama: „ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”; sirds, kas IR mīlestība.
Kas notiek, ja koku krustpunktā nekas nav?
Ja krustpunktā kokus nekas nesatur, tad ir tikai divi koki. Tad ir tikai vertikālais koks, kas bez otra ir tikai reliģija, un horizontālais koks, kas bez otra ir izžuvusi kalpošana. Tad krusts ir bez satura. Tad ir tikai divi koki. Tad krusts ir izjucis. Tad krusta nav.
Kad krusta nav?!? Ja tā kokus nesatur kopā sirds – Pazemīga, paklausīga, mīloša sirds.
Kristus krusts ne uz brīdi nav bijis izjucis. Viņa sirds to ir saturējusi kopā. Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats un mūžīgi. Viņš mūžīgi tur kopā krustu. Viņa sirds mūžīgi ir bijusi un būs pazemīga, paklausīga, mīloša sirds. Viņa krusts ir uzticams, tas nekad nepieviļ!
Vai tev ir savs krusts? Vai tu ņem savu krustu līdzi? Kas satur kopā tavu krustu? Varbūt tu ņem līdzi tikai divus kokus? Varbūt ērtības labad – vairs tikai vienu? Kuru? Kur ir otrs koks?
Vai tava sirds spēj saturēt abus kokus kopā? Vai tava sirds ir pazemīga, paklausīga, mīloša sirds? Vai tava sirds ir pazemīga kļūdama paklausīga nomirt katru dienu? Vai tava sirds ir paklausīga un saka: „ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”? Vai tavā sirdī ir mīlestība?
Diezin vai tu droši vari atbildēt ar: „Jā!” To spēj vienīgi Kristus. Bet Viņš tev neļaus iet vienam. Viņš nāks ar tevi kopā. Viņš nāks tev talkā. Viņš palīdzēs tev nest – nest krustu nevis divus kokus. Bet kā? – krustu kopā satur sirds – pazemīga, paklausīga, mīloša sirds. „Bet man tādas nav!” Ir, ja atdod Viņam savu. Ja atdod Viņam savu, Viņš tev vietā dos jaunu, jo Viņš visu dara jaunu.
Ko tad izvēlēties – divus kokus vai krustu? Ko izvēlēties reliģiju vai attiecības ar Dievu? Ko izvēlēties izžuvušu kalpošanu vai prieka, slavas un pateicības pilnu darbošanos? Ko izvēlēties pievilšanos vai uzticamību? Ko izvēlēties sevi vai Kristu?

IT - Gooooogles maila nobrukšanas laikā...

24. februārī uz 3 stundām bija nobrucis gmail. Droši vien, ka tas nav nekāds jaunums, bet interesants posts bija vienā blogā par to, kā cilvēki ir adaptējušies un mēģinājuši tikt galā ar pēkšņo nespēju sazināties caur gmailu.
Piemēram, twitter trafiks palielinājies par 35%. Arī facebookā vēstuļu apmaiņa notikusi daudz lielākos apjomos, nekā parasti (pieņemu, ka LV lietotāji izmantoja draugiem.lv)
Izrādās, ka varam izdzīvot bez e-pasta, jo ir dažādu citu pakalpojumu pārklājums.

PĀRDOMAS - Grēku nožēla

Avots: Artūra Ancāna blogs

---

Izlasīju šo postu... Vispār labs... Man šķiet, ka labas domas par grēku nožēlu, piemēram:

• "Grēku nožēla sākas ar iekšējo cīņu, personīgajiem pārdzīvojumiem, kas ideālā gadījumā beidzas ar fakta konstatēšanu – esmu grēkojis."
  Jā, neapšaubāmi tā ir cīņa. To nav viegli atzīt.
  Jāpiekrīt arī, ka fakta konstatācija, ka esmu grēkojis tik tiešām ir ideāls cīņas noslēgums.


• "Grēka nožēlas viena no izpausmēm ir lūgums pēc piedošanas un personiskā apņemšanās savā dzīvē kaut ko mainīt. Tikai tad, kad esmu izgājis cauri ķēdītei – nožēlojis grēkus, izlūdzies piedošanu – tikai tad es varu cerēt uz piedošanu."
  Bieži ir tā, ka nožēloju grēkus, jo saprotu, ka tas nav bijis pareizi, bet par kaut kā mainīšanu dzīvē doma pat prātā neienāk. Tas ir ļoti svarīgs punkts - apņemties arī savā dzīvē kaut ko mainīt.


• "Tikai tad, kad esmu lūdzis piedošanu, es varu apgalvot, ka jūtos atbildīgs par to, ko domāju un to, ko daru. Un tikai tad, kad esmu saņēmis piedošanu, man ir tiesības sākt no jauna iegūt uzticēšanos, izvirzīt jaunus mērķus un aicināt arī citus tiekties uz ideālo."
  Interesanta doma, ka patiesa atbildības uzņemšanās (gadījumā, ja kas nogājis nelabi) sākas ar piedošanas lūgšanu... Vērts padomāt.
  Otra interesantā doma - es varu sākt kaut ko no jauna, ja esmu saņēmis piedošanu. Respektīvi piedošanas saņemšana ir beigu robeža vecajam (iepriekšējam) notikumam.
  "12 Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums;
  13 kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā Tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas." (Ps. 103:12,13) Viena no lietām, ko Dievs NEspēj - atcerēties grēku, ko Viņš ir piedevis.


• "Esmu konstatējis, ka manā dzīvē ļoti pietrūkst grēku nožēlas, lūgums pēc piedošanas un piedošana. Gan manā personīgajā dzīvē, gan, manuprāt, manu radinieku, draugu, kolēģu un paziņu personīgajās dzīvēs. Šķiet, uzvaru guvis moto: „Es esmu kruts un neaizskarams savā krutumā un nepārspējamībā, tādi paši krutie man ir visapkārt. Protams, ne tik kruti, kāds esmu es :)”"
  Man šķiet, ka grēku nožēlas trūkums ir visai mūsu tautai (es pat teiktu - rietumu sabiedrībai). Jā, es zinu, ka arī man un pieņemu, ja man, iespējams neesmu vienīgais (no tiem, kas sevi uzskata par kristieti). Domāju, ka arī kristīgajā sabiedrībā ļoti bieži trūkst grēku nožēlas.

Grēku nožēla ir vienīgais ceļš kā saņemt piedošanu no Dieva. Un kad tad vēl to lūgt, ja zinām, ka Kristus nopelnā mums tiks dota piedošana?

PĀRDOMAS par IT - e vide

Šī jau ir otrā nedēļa kopš piedalos e-apmācības kursā. Šī man ir interesanta pieredze. Jāatzīstas, lai gan ar tehnoloģijām īsti neesmu uz jūs, tomēr šādā formātā mācījies gan vēl nebiju (bija man viens vai divi kursi LU, kur materiāli bija jāsavāc no e-mācīšanās sistēmas, bet tur jau visi kursa biedri tāpat ir blakus un pasniedzējam arī var pieiet klāt un pajautāt, kas jautājams).
Es mācos kā labāk gatavot, vadīt un uzturēt virtuālo klasi, respektīvi, sanāk interesanti tā ir "e-mācīšanās par e-mācīšanos".
Programmu sagatavojusi ir Greater Europe Mission organizācija. Precīzāk - viņu ministrija (ministy) eDOT.

Vienā no nodarbībām saskāros ar šādu interesantu statistiku, kas lika padomāt...
(ar pilnu rakstiņa tekstu var iepazīties šeit (angļu val.)).

• Tiešsaites reliģiskie materiāli ir vairāk pieprasīti, nekā interneta bankas, biržu tirgošanās vai e-Bay izsoles. Aptuveni 25% visu web lietotāju regulāri meklē reliģisku vai garīgu informāciju un dažāda veida draudzes lieto internetu, lai stiprinātu savu draudzes locekļu ticību un garīgo izaugsmi.
• Tīkls (web) ir kļuvis par svēto zemi; tas piedāvā cilvēkiem vislabāk pieejamu vietu, kur viņi var apmierināt savas garīgās vajadzības.

Nav nekāds noslēpums, ka netā var salasīties visādas muļķības. Kā atšķirt derīgo no mēsliem. Kā mūsu teoloģijas pasniedzējs sacīja: "Ar Bībeli var pamatot visu! Ja izņem pantus no konteksta (vai neizlasa līdz galam)". Izlasot šos faktus man rodas jautājums, ko mēs (es) piedāvājam 'garīguma meklētājiem' Latvijā? Atceroties arī Misijas Dienas 2009, galvenais runātājs Džefs Fauntins sacīja, ka Eiropa meklē kādu garīgumu un tā to arī atrod... tā atrod to maģijās, buršanās, raganās utt. Vai kristieši spēs parādīt Kristu šiem meklējošiem cilvēkiem? Vai es to spēšu?
Vai Tu to spēsi?

PĀRDOMAS, CITĀTS - mīlestība uz citiem

Vai Tu mīlētu cilvēku, ja zinātu, ka viņš neatgriezīsies pie Dieva?

IT - Gooooogle #2

Pirms kāda laika sanāca nedaudz brīvāka diena darbā un biku paložņāju pa gmail feečām. Te uzreiz jāsaka, ja gmailam ir uzstādīta latviešu valoda, tad nekādas daudzās feečas gan neizdosies atrast. Taču nomainot valodu uz English, pie 'Settings' parādās tāda sadaļā kā 'Labs', kurā ir garš saraksts ar visādām iespējām, ko pievienot. Pamēģināju dažas...

• Tasks - iespēja pievienot uzdevumus. Biku gan nesaprotu, kādēļ uzdevumi būt jāliek pie gmaila. Manuprāt, īstā vieta būt pie kalendāra (tur gan ir sakarīgs risinājums 'RememberTheMilk', par ko rakstīju iepriekš)
• Offline - Izklausījās ļoti laba feeča ceļojumiem. Un lai gan līdz ar šo fēču, guugle ir pieteicis lielu konkurenci līdzšinējiem e-pasta klientiem, piem., Outlook, Outlook Express, Thunderbird, utt, es pēc pāris dienām to atslēdzu, jo nebija ērti viena iemesla dēļ - kad es izdaru kādas izmaiņas, tās saglabājas tikai pēc kāda laiciņa. Normālai lietošanai jau tas droši vien netraucē, bet kamēr izmēģina visādas jaunas feečas, tas ir nedaudz apnicīgi gaidīt minūti, kamēr parādās tas, ko gribēju apskatīt/izdarīt...
  
• Custom Label Colors - par cik gmails netaisa folderus, kuros glabāt vēstules (kas man pat tīri labi sāk patikt, jo var vienam meilam var salikt vairākas 'iezīmes' (labels), tad šī feeča ļauj iezīmes iekrāsot sev vēlamās krāsās, lai būtu vieglāk ieraudzīt iezīmētās vēstules.
  
• Google Calendar gadget - kur nu bez sava kalendāra - to es gribu redzēt visur, kur vien uzmetu acis un protams - gmailā.
• Navbar drag and drop - iespēja sakārtot visus paneļus pašam vēlamā secībā. Patīk.Uzliku savu kalendāra gadžetu tajā vietā, kur es to labi varu ieraudzīt un nav jāskrollējās uz leju, kamēr atrod.
  

Pats foršākais, ka pēc tam, kad ir pievienotas šīs feečiņas, valodu var uzlikt atkal uz 'Latviešu' un darboties tālāk LV vidē. Vienīgais trūkums, ka nevar tikt klāt pie 'Labs' sadaļas un redzēt, kas jauns...
Vēl man patīk, ka ir iespējams sūtīt arī uzaicinājumu (invitation). Vismaz angliskajā vidē ir. Neesmu gan praktiski izmantojis, bet savādāk nemaz nevarētu būt, ja apstiprina uzaicinājumu, tad automātiski guugles kalendārā tiek aizņemts termiņš. Atceros, ka mana bijusī priekšneice teica, ka visiem darbiniekiem jāpāriet uz MS Outlook tieši šī iemesla dēļ - lai varētu sūtīt uzaicinājumus uz sapulcēm utt. Par cik gmailu var lietot arī kā citu e-pasta kastīšu lasītāju, tad darba e-pastu var laist caur gmailu un uzaicinājumu feeča tiek sasaistīta ar guugles kalendāru. Tas arī atrisina problēmu, ja kolēģi lieto dažādas OS (Linux, MacOS), kas ir mūsu kolektīva gadījumā...

Varu pastāstīt, ka nu jau kādu laiciņu ņemos ar Linux. Mājas kompī ir Ubuntu. Jau kādu mēnesi mēģinu sataisīt Linux web-serveri un tam visam pa vidu vēlos savu darba kompi pārtaisīt Linux vidē, so gan jau kāds rakstiņš ar laiku parādīsies par Linuxi ar...

PĀRDOMAS - pēc "Nekā Personīga"

Vakar vakarā skatījos raidījumu un pēc tam arī filmu, ko taisījusi Nekā Personīgi komanda (TV3)... Baigi grūtibija vispār skatīties to raidījumu, jo viss, kas tur raidīts ir tik slikts, tik slikts, ka tikai atrast, kur nomelnot valdību utt. Protams, daudzas netīras lietas jau tur notiek - nav tā, ka es tam neticētu un to noliegtu, bet šajā laikā, kad praktiski visiem jau tā ir tik grūti, cilvēkus barot ar šādiem raidījumiem arī, manuprāt, nav īstais. Tad jau nav brīnums, ka gribās iet un Saemai logus ārā dauzīt...
Šajā ziņā es atbalstu LNT kanāla iniciatīvu izcelt un atbalstīt Latvijas uzņēmējus un Latvijā ražoto preci.
LNT ir stulbi kopējusi daudzis TV3 raidījumus (visādus 'Zvaigžņu'-pasākumus un Latvijas lepnuma kopija), kas manuprāt ir pilnīgs sviests, bet šajā ziņā žetons LNT par iniciatīvu izcelt mūsējos...

SMIEKLĪGI - Music made by crisis!

IT - Gooooogle #1,5

Kas to būtu domājis, biju piemirsis, ka man ir vēl divas lietas iz googles, ko vairāk vai mazāk lietoju:

1. Notebook - viena no pirmajām lietām, ko daudzus gadus atpakaļ uzliku, bet nu jau labu laiku gan neesmu vēris vaļā. "Blokonots", kurā var iepeistot visādus tekstus, ko netā izlasa. Doma baigi labā...
2. Analytics - mājas lapu ameklējuma statistika... Esmu to uzlicis savam un vēl vienam blogam. Jāpamēģina būs kādai paštaisītai lapai piekabināt un nočekot, kā strādā...
   

Vakar google raksta iespaidā nokačāju uz sava telefona latitude un gmail. Daudz neesmu lietojis, tādēļ izteikties nevaru, bet to, ka izrādās dzīvoju uz Jura Alunāna ielas, nevis Antonijas (kā līdz šim visu laiku domāju un vēstules saņēm), to gan es noskaidroju ;)

Jā, starp citu, un ko 'lieto' Tu?

IT - Gooooogle (papildināts)

Tja... nesen sapratu, ka esmu kļuvis par baigāko guuugles lietotāju (u know - "lietotājs", "atkarībnieks" (vārdu spēle...)). No vienas puses man tas ne pārāk patīk, jo k-kad redzēju vienu video (šitais ir īstais video) par nākotnes mēdiju attīstību un tur tas message bija, ka gooogle pārņems visu un jau uz priekšu paredzēs, ko cilvēks meklē, domā utt. Kaut kā negribās būt tam, kurš piebaro guugli ar informāciju, laižot visu caur viņiem, bet tajā pat laikā viņu piedāvātie risinājumi man šķiet ļoti ērti. Tā nu es varu atzīties, ka 'lietoju':

• google calendar - plānotājs. Ļoti esmu iecienījis šo produktu. Pat tik ļoti, ka savā darba lapā, (kuru administrēju) notikumu kalendāru esmu uztaisījis iekš google calendar.
  
• maps - ceļa meklēšanai un ceļojumu plānošanai. Ja kaut ko vajag atrast, nekad nav pievīlis. Starp citu, pagājušās vasaras atvaļinājuma braucienu pa Igauniju izplānoju ar google maps un google earth palīdzību. Ar earth palīdzību pārmeklēju teritoriju un tur, kur daudzi lietotāji bija salikuši fotorāfiju, nočekoju, vai tas skats man patīk un pievienoju maršrutam.
  Esmu arī izveidojis karti ar LBDS draudzēm un ievietojis to LBDS mājas lapā.
  
• reader - rss lasītājs. Līdz šim lietoju Thunderbird, bet iespēja atvērt lasītāju no jebkura compīša tomēr iepatikās. Uz Thunderbird joprojām ir ziņu lapas (tvnet utt.), tās es palasu darba dienās, bet interesējošo - blogus utt, labprātāk lasu caur readeri.
  
• docs - pārsvarā dokumetu 'backupošanai', kā arī, lai tiem varētu piekļūt no jebkuras vietas.
• gmail - iedomājies, līdz šim lietoju inbox kā latviešu produktu (vismaz .lv galā) un ar visu to - aizgāju uz gmail.
• picasa - attēlu saglabāšana internetā. Var embedēt galerijas. Tas man ritīgi patīk...
  
• search - protams, kā gan savādāk?
• blogspot - neesmu gan pārliecināts, bet man šķiet, ka bloggers arī ir googles veidojums (vai pirkums).
• video - vairāk jau gan, lai darba lapā liktu video un neaizņemtu vietu uz servera.
• youtube - video skatīšanai un arī ievietošanai mājas lapā (nezinu, vai google ir pievākusi arī youtube, bet laba sadarbība viņiem ir savā starpā).

Wow... pat pašu pārsteidza garais saraksts... Nu jā, ko lai saka - laikam jau tiešām pamatīgi nobaroju guugli ar informāciju par sevi.

Kādēļ lietoju tik daudz googles produktu? Tam varētu minēt 3 galvenos iemeslus (4. - bonusā):

1. ērtums lietošanā/parocīgums
   
2. pastāviga jaunu feeču pievienošana un uzlabošana
3. savstarpējā savietojamība
4. (par cik bloga virsraksts ir "Vislabākais ir BEZMAKSAS", tad jāsaka, ka visi šie produkti ir bezmaksas, kas man ļoti patīk :) )

Turpinājums par guugli vēl sekos... Man ir ko teikt :)

CITĀTS, PĀRDOMAS - mīlestība...

Laikam tuvojošās Valentīndienas iespadā... :)

1. Pienākums bez mīlestības padara īgnu
2. Atbildība bez mīlestības padara nesaudzīgu
3. Taisnība bez mīlestības padara cietsirdīgu
4. Laipnība bez mīlestības padara liekulīgu
5. Gudrība bez mīlestības padara nežēlīgu
6, Kārtība bez mīlestības padara sīkumainu
7. Gods bez mīlestības padara augstprātīgu
8. Īpašums bez mīlestības padara skopu
9. Ticība bez mīlestības padara fanātisku (es teiktu arī - reliģisku)

Šis citāts man daudz lika domāt, kurā pusē (tiešā un pārnestā nozīmē) atrodos es un (bieži vien citu cilvēku skatījumā - ) baznīca, draudze...

Vai es esmu īgns par to, kas man ir jādara? Ar kādu attieksmi es eju uz darbu? (Nr.1)
Vai es esmu gatavs iet pāri līķiem, lai tik panāktu savu (izpildītu savu atbildību?(Nr.2)
Ja man ir taisnība kādā lietā, tad bez mīlestības es nespēju saklausīt otru viedokli, jo man tas vienkārši neinteresē un es vienkārši dragāju tālāk...(Nr.3)
Par bagātībām tā jau ir sen pārbaudīta lieta, ja ir manta, tad vajag vēl vairāk mantas un kā pie mantas tikt? - Netērējot, bet krājot... Skopuma formula gatava (Nr.8)

Cik daudz dzirdam sakām, ka baznīcās ir liekuļi; tie kas iet uz baznīcu biežāk kā 2x gadā ir fanāti, varbūt tādēļ, ka mūsos nav mīlestības, jo tā laipnība, kas ir mūsos izskatās liekulīga, ja nav mīlestības un ticība - fanātiska.
Ja es ticu tikai tādēļ, ka kaut kam ir jātic un daru tās lietas, kas tur 'pienākas', tad tā ir vienkārši ir reliģija. Tāda vai šitāda, bet sausa reliģija.

Kā tad tur īsti ir?

INFO - "Sudraba zvani" rezultāti...

Solīju taču... tad nu šeit atrodami VIII starptautiskā garīgās mūzikas festivāla "Sudraba zvani" rezultāti...

Mūsu - jaukto koru grupas rezultāti ir šādi

N.	Kora nosaukums	Vidējā balle	Pakāpe
1.	Č. Sasnausko	89,9	I
2.	Swedbank koris	92,7	I
3.	Vivat	89,5	I
4.	Vidus	87,0	I
5.	Anima	91,4	I
6.	Zemgale	89,9	I
7.	Līga	80,9	II
8.	Saldava	81,7	II
9.	Matejs	92,9	I
10.	Latvijas bankas koris	91,3	I

CITĀTS - (iz sērijas) Dievam ir citas prioritātes #3

Cilvēki dzīvo laikā, bet [Dievs] viņus ir radījis mūžībai. Tāpēc Dievs vēlas, lai viņi rūpējas galvenokārt par divām lietām: par pašu Mūžību un to mirkli laikā, kuru tie sauc par Tagadni. Jo Tagadne ir tā vieta, kur laiks saskaras ar Mūžību. Tikai un vienīgi Tagadnes mirklī cilvēks piedzīvo kaut ko līdzīgu tam, ko [Dievs] redz visā, kas ir. Tikai tagadnē viņiem dota brīvība un īstenība. Tāpēc [Dievs] vēlas, lai cilvēks nodarbojas ar Mūžību (kas nozīmē pievēršanos Viņam) vai ar Tagadni, lai Viņi domā par mūžīgām saitēm ar Viņu pašu (vai atšķirtību no Viņa) vai arī uzklausa acumirkļa sirdsapziņas balsi, kas liek nest šībrīža krustu, saņemt šībrīža svētību, pateikties par šībrīža laimi.
[C.S.Lewis]

PĀRDOMAS - Dievam ir citas prioritātes... #2 (brīnumi)

Par tiem brīnumiem...
Nu kādēļ Dievs nevarētu, piemēram, no mākoņiem uztaisīt uzrakstu „Es esmu” un parakstīties „Dievs”? Vai arī kā zemāk atrodamajā video, kur kāds vīrs cietis smagā aviokatastrofā un nomira, bet pēc tam atdzīvojās (varat to saukt par klīnisko nāvi vai vēl kā savādāk) un viņš stāsta, ka redzējis lielu gaismu, bet arī lielu drausmīgu tumsu, kurā nenovēlētu nokļūt pat Hitleram... Kādēļ visi nevarētu piedzīvot ko tādu un tad taču visi ticētu, vai ne? (Te gan atkal var jautāt, kādēļ vajadzēja notikt tādai aviokatastrofai un atbilde laikam atkal būtu tā pati – Dievam ir citas prioritātes – viņam ir svarīgas attiecības ar mums)
Kad domāju, kādēļ visi cilvēki nepiedzīvo brīnumus, man nāk prātā vairāki stāsti no Bībeles (ir vēl, bet minēšu 2):

1. „Tad daži no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un uz to sacīja: "Mācītāj, mēs no Tevis gribam kādu zīmi redzēt." Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: "Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmes; un viņai nekāda cita zīme netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme.” (Mat. 12:38-39) Es domāju – cilvēki redzēja, ka „akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts” (Mat. 11:5). Kādu viņiem vēl vajadzēja zīmi? Šo cilvēku sirdis nebija gatavas saprast to, kas apkārt notiek. Viņu sirdis nespēja ieraudzīt Dieva darbu.
   Tajā pat laikā dēļ šiem brīnumiem daudzi jau bija sākuši ticēt un jau sekoja Jēzum. Dievam ir citas prioritātes...


2. „Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja Viņu, sacīdami: "Citiem Viņš palīdzējis, bet pats Sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Israēla Ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz Viņu.” (Mat. 27:41-42).
   Vai Kristus nevarēja nokāpt? – Protams, varēja.
   Kādēļ Viņš to nedarīja? Viņi taču tad „būtu sākuši” ticēt... – Protams, ka nebūtu.
   Jēzus pazina viņu (augsto priesteru, rakstu mācītāju un vecaju) sirdi – viņi nespēja redzēt šīs sakarības (skat. 1. piemēru). Un ja Jēzus būtu nokāpis, viņi nesāktu ticēt. Pāri visam šim notikumam Jēzum vajadzēja piepildīt pravietojumus - Viņam bija jāmirst pie krusta, lai samaksātu par mūsu pārkāpumiem pie tā.

Brīnumi var stiprināt mūsu ticību, bet tik maz gadījumos tie ir tas pēdējais punkts ‘uz i’, lai mēs sāktu ticēt. Dievam ir citas prioritātes...

Noslēgumā kādas pārdomas par iepriekšminēto video... Es nezinu, cik daudz no tā, ko šis vīrs stāsta, ir patiesība un vai visi šo te nāves brīdi piedzīvos vienādi, bet, ja tā, tad man šķiet, ka te varētu būt kāda daļa patiesības. Šis vīrs teica, ka vairs nevar noklausīties, kā kāds kādu ‘pasūta’ uz elli (amerikāņiem jau tas izteiciens ir biežāk sastopams, nekā mums). Mūžība jau mums katram pieder, jautājums ir tikai, kur mēs to pavadīsim... Dievs jau nu noteikti zina, kas ir elle un ko tas nozīmē. Viņš vairāk par visu nenevēlas, ka mēs tur nonāktu, bet gan, ka mūžību mēs varētu pavadīt kopā - attiecībās ar Viņu. Tās ir viņa prioritāte...

Es pieņemu, ka kāds sacīs, ka tās ir muļķības un, ka pēc nāves nekā nav, tad es varu teikt tā – ticot Dievam un Jēzum Kristum es neko nezaudēju. Attiecībā pret miljoniem un miljardiem gadu (kā apgalvo zinātnieki) mani 70 - 80 (cik tad nu izvilkšu) ir niecība. Esmu gatavs ar tiem ‘riskēt’ atsakoties no kādām lietām (lai gan te atkal varētu diskutēt, vai tās lietas, no kurām Dievs mūs aicina atteikties ir tādēļ, lai mēs ciestu un mocītos, vai arī, lai mums šī dzīve būtu vieglāka, veselīgāka un labāka).

INFO - VIII starptautiskais garīgās mūzikas festivāls “Sudraba zvani”

Šajā nedēļas nogalē ar kamerkori "Matejs" piedalījāmies mūsu pirmajā konkursā/festivālā "Sudraba Zvani". Jāsaka, ka veicās negaidīti un necerēti labi. Es ceru, ka kaut kad parādīsies arī oficiālie rezultāti, tad jau varēs parādīt :)

Lai arī tās bija ļoooti nogurdinošas dienas, tomēr tas ir patīkams nogurums. Patīkams, gan ar sasniegto, gan arī ar kora sadraudzību. Jāsecina, ka konkursa atmosfēra ir pavisam savādāka, nekā nometnes, īpaši koncerti vai vēl kas cits. Spriedzīte, stresiņš, atbrīvošanās no tā visa :) Bija interesanti un forši!

Te viens links ar dalībniekiem.

Nu ko, gaidām oficiālos rezultātus...

PĀRDOMAS - Dievam ir citas prioritātes...

Iespējams skaļš apgalvojums, jo kurš gan var spriest kāds ir Dievs un teikt Viņš ir tieši tāds vai tāds un domā - to vai šo? Arī es to nevaru un tādēļ šī ir manas skaļas pārdomas, par to, ko pēdējos mēnešus atkal un atkal esmu domājis par apkārt notiekošo un par to domājot, man ir nākusi prātā šī doma/secinājums: „Dievam ir citas prioritātes”...
Citādākas nekā kam? Protams – mums cilvēkiem (vismaz to varu teikt par sevi)...
Dieva prioritāte ir attiecības ar Viņu.

• Visā pasaulē un īpaši Latvijā ir slavenā krīze... Varētu jautāt – kādēļ mums tāds sods? Mēs jau varam sūdzēties par mūsu valdību, bet Bībele māca, ka valdība ir iecelta no Dieva. Varbūt, ka mums tieši ir vajadzīga šāda valdība, lai mēs pamostos no mūsu mantkārības un pievērstos atkal Dievam („Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” Mat. 6:24)
  Nesens raksts no „New York Times” vēsta „Slikti laiki piesaista lielākus pūļus uz draudzēm” (Ok, raksts iz ASV, bet tur jau arī tā finansiālā stabilitāte nav tā labākā).
• Varbūt Tavs uzņēmums ir bankrotējis vai tu esi darbu pazaudējis. Nav vairs ienākumu avota un jājautā – Dievs, kādēļ Tu to pieļāvi? Kāds labums no tā, ka es savu ģimeni vairs nevaru pabarot? Varbūt labums jau ir noticis – tu esi saucis uz Dievu, tu esi jautājis Viņam – tu esi pievērsies Viņam. Varbūt Dievs grib pabarot tavu ģimeni. Varbūt Viņš vēlas parādīt savu labvēlību uz tevi.
• Varbūt tavs uzņēmums tūlīt, tūlīt bankrotēs vai tu esi atlaižamo sarakstā, bet tomēr uzņēmums nebankrotē vai tevi tomēr neatlaiž. Tu vari slavēt Dievu un pateikties Viņam. Atkal – tu esi vērsies pie Viņa...
• Varbūt tu pēkšņi esi iekļuvis lielā nelaimē vai saslimis. Mateja draudzē mēs lūdzam par kādu vīru, kurš 7 nedēļas pēc nelaimes gadījuma ir nogulējis komā (šeit blogs). Tur tā situācija ir ļoti smaga, jo tieši šajās dienās viņa sievai piedzima meitiņa un tas viss kopā ir ļoti smags pārbaudījums šai ģimenei. Kādēļ tādas lietas notiek? Es nezinu, bet es zinu, ka draudzē mēs esam daudz par to lūguši, daudzi ir gavējuši, ir vākts ziedojumi, lai atbalstītu ārstēšanos un arī ģimeni tagad, kad ir piedzimis bērniņš. Pāris dienas atpakaļ es saņēmu ziņu, ka šis vīrs ir pamodies no komas (pēc 7 (!!!) nedēļām). Protams, mēs nezinām, vai tas ir lūgšanu cēļ, mēs arī nezinām, kāds būs turpinājums, bet mēs slavējam Dievu un pateicamies Viņam par to, ko Viņš ir darījis.

Kādēļ citiem Viņš ļauj zaudēt darbu un citiem nē? Kādēļ citiem notiek lielas nelaimes un citiem, ne? Dievam ir citas prioritātes... Dievs lieto notikumus kā instrumentus, lai veidotu attiecības ar cilvēkiem (jautājums – vai mēs to saredzam?), jo Viņam ir tikai viens vienīgs mērķis visā, ko Viņš dara – attiecības ar mums. Dieva darbībai ir viens fokuss. Viss pārējais ir tikai līdzekļi.

Turpinājums sekos....