PĀRDOMAS - Nezini, ko darīt savā klusajā laikā? - Varbūt pamēģini šo?

Pa ceļam uz darbu šorīt klausījos Tima Kellera svētrunu vai uzrunu par personīgo lūgšanu. Pašās beigās viņš saka:

"Ļoti iespējams, ja kādam no jums liktu tagad 40 minūtes no vietas lūgt, jūs nezinātu ko darīt."

Un tad viņš dod kādu metodi, ko izmantot šim laikam. Man tā likās ļoti sakarīga, tādēļ domāju to pierakstīt priekš sevis un padalīties arī ar citiem.

Protams, ar metodēm ir jāuzmanās, ka tās nekļūst par tādu 'ķeksīša' padarīšanu, jo tai ir kāds rāmis, noteikumi un tos darot var vienkārši 'atķeksēties' - esmu izdarījis, bet jēga nekāda. Taču tā ir lieta, no kuras ir jāuzmanās ļoti daudzās dzīves jomās, kurās var piezagties rutīna un tā nu ir katra paša atbildība, lai tas tā nekļūtu.

Tims Kellers šo metodi esot mācījis ļoti daudziem cilvēkiem, arī saviem bērniem. Kurš gan vecāks saviem bērniem mācīs ko sliktu, vai ne tā? Viņi ir atzinuši, ka tā metode viņiem ir bijusi par svētību, tādēļ domāju, ka ir vērts to piefiksēt un vismaz izmēģināt.

Bet tad nu pie tās metodes:

1. Vispirms, izvēlies kādu Rakstu vietu - dažus pantus vai paragrāfu, un izlasi to 3, 4 reizes.


2. Tad pieraksti atbildes uz sekojošiem trim jautājumiem:
   • Ko šī Rakstu vieta atklāj par Dievu?
   • Ko šī Rakstu vieta atklāj par mani?
   • Kāds piemērs ir šajā Rakstu vietā, kuram sekot, vai izvairīties? Kādas pavēles ir, kurām jāpaklausa? Vai kādi apsolījumi, kurus sagaidīt no Dieva?


3. Izvēlies 1, 2 vai 3 lietas no šī pēdējā sarakstiņa, bet nesteidzies uzreiz pie lūgšanas - meditē par šīm lietām.
   Meditācija nav lūgšana vai studēšana. Tā ir runāšana 'ar sevi' par Dievu. 1., 3. Psalms ir piemērs meditācijai. Tā arī nav šizofrēnija :)
   Tims Kellers iesaka divus veidus meditēšanai. Viens ir garāks un viens īsāks.
• ĪSAIS. Uzdod sev šādus jautājumus:
  1. Kā es mainītos (kas būtu savādāks manī), ja šī patiesība būtu patiešām dzīva manā dzīvē? Ja es patiešām, patiešām, patiešām ticētu šai patiesībai līdz pašiem manas būtības pamatiem - vai es būtu savādāks? Kā es būtu savādāks - kāds es būtu?
  2. Kādēļ Dievs man to atklāja šodien? Kas manā dzīvē notiek tāds, kur man būtu vajadzīgs apzināties šo patiesību?
• GARAIS. (ACTS (no anglu val. - Apustuļu darbu grāmata) - Adoratoin, Confession, Thanks giving, Supplication)
  1. Adoration - Slavēšana/pielūgšana - Par ko es varu slavēt Dievu, lūkojoties uz šo Rakstu Vietu?
  2. Confession - Atzīšanās (grēku nožēla) - Kas man ir jānožēlo savā sirdī šīs Rakstu Vietas gaismā?
  3. Thanks giving - Pateicība - Kā Jēzus, žēlastība caur Viņu, var man palīdzēt pārvarēt šo grēku, kuru es tikko nožēloju?
  4. Supplication - Lūgums - Kas man ir jādara, kādam man ir jākļūst visa šī gaismā?


4. Un tikai tad ķeries pie lūgšanas. Ja Svētais Gars jau nav Tev uzrādījis par ko lūgt (kas gan gadoties reti), tad lūdz cauri savai meditācijai. Lasi to, vai atgādini sev caur šo lūgšanu.

Par metodi tas būtu arī viss.

Saprotams, ka šī nav TĀ īstā un vienīgā metode. Ja Tev ir sava, kas šķiet labāka, prieks par to. Dalies ar to ar citiem, dariet to kopā. Bieži man šķiet kristiešiem nav nekādas metodes, bet katru metodi, kas tiek piedāvāta ar atrunu "bet tā jau obligāti tā labākā metode" mēs uzreiz to 'noairējam' un beigu beigās nepielietojam nevienu metodi. Taču pie katram pašām labākās metodes var nonākt tikai izmēģinot vienu, otru, trešo... metodi.

Lai Dievs svētī laiku, ko pavadām Viņa Vārdā. Tas laiks nekad nebūs zemē nomests.

VIDEO par OFF-TOPIC - Jēkaba pirmais gadelis

Neliels viģiks 'uz ātru roku' taisīts ar brīžiem no Jēkaba pirmā dzīves gadiņa :)

PĀRDOMAS - Es gribu gribēt

Kādā pielūgsmes dziesmā ir teksts „Es Tevi [Dievu] pielūgt gribu”. Reizēm lūgšanās mēs lūdzam ko līdzīgu: „Es gribu Tevi pielūgt”, „Es gribu Tevi pazīt”.
Nekas pret dziesmas tekstu. Arī šādām lūgšanām ir jābūt. Taču reizēm man šķiet, ka pareizāk būtu sacīt: „Es gribu gribēt Tevi pielūgt, pazīt”. Kādēļ tā? Jo ar savām izvēlēm un rīcību mēs darām gluži pretējo pielūgsmei vai centieniem iepazīt Dievu. Es gribu pazīt Dievu, bet nelasu Dieva Vārdu? Tā neizskatās pēc vēlēšanās pazīt, jo, ja es kaut ko ļoti vēlos, tad es daru visu, lai to dabūtu/panāktu. Es gribu pielūgt Dievu, bet aprunāju, tiesāju, iekāroju? Tā neizskatās pēc Dieva pielūgsmes.
Labi, tā varbūt ir piesiešanās vārdiem, bet domāju, ka aizdomāties ir vērts. Vai es gribu? Es gribu, lai tas notiek pats no sevis, bet es negribu iet to cīņu, tās grūtības, lai pie ta nokļūtu (bet ta cīņa būs visu dzīvi, līdz mēs satiksimies ar mūsu Kungu)? Vai godīgi pateikt: “Es vēl pagaidām gribu gribēt. Man nesanāk. Man ir vajadzīga žēlastība. Atkal un atkal. Bet es cenšos. Ar Dieva palīdzību.”

PĀRDOMAS - Lūgšana kopā ar bērniem #3

Lūk arī trešā daļa rakstam par lūgšanu kopā ar bērnu (1. daļa šeit un 2. daļa šeit)

------------------------

Principi motivācijai lūdzot kopā ar bērnu:

1. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana nav galvenokārt programmatisks rituāls, bet dabīgas, organiskas sirds, kas pieder Dievam, pāri plūšana - ka lūgšana ir kā elpošana, mēs ieelpojam pielūgsmi un pateicību un izelpojam grēku nožālu un pazemīgus lūgumus. Tomass Vatsons rakstīja: "Lūgšana ir dvēseles sevis ieelpošana Debesu Tēva azotē." Osvalds Čemberss rakstīja: "Ja mēs domājam par lūgšanu kā par elpošanu caur plaušām un kā par asinīm no sirds, mēs domājam pareizi. Asinis plūst un elpošana turpinās. Mēs to neapzinamies, bet tas vienmēr notiek."
2. Ļaujiet viņiem redzēt, ka mēs lūdzam ne tāpēc, ka mums ir kaut kas nepieciešams no Dieva, bet tāpēc, ka mums izmisīgi ir vajadzīs pats Dievs - tas, ko Viņš dod vai nedod, ir otršķirīgi, bet Viņš pats ir mūsu Atlīdzība, mūsu Mantojums, mūsu Dzīve, mūsu Viss.
3. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana ir dvēseles lielākais instinkts un kaislība; ka mēs lūdzam, jo savādāk ​​mēs nevaram, kā tikai lūgt un vēlēties būt sarunā ar mūsu Tēvu. Palīdziet viņiem redzēt, ka mēs lūdzam nevis tādēļ, lai mēs kādam varētu pateikt, ka esam lūguši, bet gan, ka mēs jūtamies ka būtu lūguši tā, lai viņi redzētu, ka esam patiesi dedzīgi par lūgšanu, jo esam patiesi dedzīgi par Dievu. Džonotans Edvards rakstīja: "Lūgšana, man šķiet dabiska kā elpa, ar kuru manas sirds iekšējās brūces bija dziedinātas."
4. Palīdziet viņiem redzēt, ka lūgšana ir ne tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai, bet pats mērķis, proti, kopībā ar mūsu Kungu. Līdzīgi kā Viņa pielūgsme ir mērķis.
5. Palīdziet viņiem redzēt, ka jūs lūdzat patiesi un ar patiesiem motīviem. Kad ir bijusi grūta diena vai mājās ir bijis strīds vai kad bērni zina, ka esam noskumuši vai sliktā garstāvoklī, neuzliksim virspusēju smaidu, bet parādīsim viņiem, ka mēs varam iet pie mūsu Kunga bez vilcināšanās un ļausim viņiem redzēt, ka varam lūgt pēc palīdzības lūgt, pēc mierinājuma, pēc prieka, pēc maigas, jūtīgas sirds, un par bērnišķīgu ticību, kas piekļaujas pie Kristus kā mūsu vienīgās cerības.
6. Ļaujiet viņiem redzēt, ka mēs lūdzam ne kā svešinieki, bet kā ticības derības locekļi un ka lūgšana nav tikai kaut kas ko mēs darām publiski, privāti, pirms ēšanas, pirms gulētiešanas, viņu disciplinēšanas laikā, bet, ka tas ir kaut kas, kur mums ir liela privilēģija piedalīties jebkurā brīdī, jo mēs esam mūsu Debesu Tēva bērni, kas vienmēr var nāk pie Viņa un kas nekad netiks ignorēti.
7. Ļaujiet viņiem redzēt, ka mūsu kopībā ar mūsu Tēvu ir vissvarīgākā un patīkamākā satikšanās mūsu ikdienā, jo tas ir brīdis, kad mēs varam pateikt mūsu Tēvam, ka mēs Viņu mīlam, uzticamies Viņam un Viņš mums ir nepieciešams, tāpat kā mūsu bērni grib katru dienu izteikt savu mīlestību, uzticību, un to, ka esam viņiem nepieciešami. Ļaujiet viņiem redzēt, ka, lai gan mēs lūdzam visas dienas garumā, mums ir arī regulārs ieradums ikdienas lūgšanai. J.C. Rails rakstīja: "Ak, mīļais draugs, ja tu mīli savus bērnus, es tev iesaku, neļauj ikdienas lūgšanas paradumam jau pašā sākumā paslīdēt garām. Ja tu kaut ko māci saviem bērniem darīt, iemācīt viņiem regulāri lūgt.” Savukārt, D.A. Karsons rakstīja: "Mēs nepieaugsim lūgšanā, ja mēs neplānojam lūgties. Tādēļ mums ir apzināti jāieplāno laiks, kurā mēs neko citu nedarām, kā tikai lūdzam."

Tas arī viss!

PĀRDOMAS - Lūgšana kopā ar bērniem #2

Pēc 1. daļas jāseko arī otrajai daļai par lūgšanu kopā ar bērniem.
------------------------
Principi dažādās situācijās lūdzot ar bērnu:

1. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana ir nepārtraukta sazināšanās ar mūsu Kungu, ar dažādiem dzīves situāciju pārtruakumiem un mūsu sirdis grēkiem. Džons Veslijs rakstīja: "Dvēselēs, kas piepildītas ar mīlestību, vēlme izpatikt Dievam izpaužas pastāvīgā lūgšanā."
2. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana nav tas, kādēļ mums nepieciešams satīrīt sevi, vai atrat pareizo attieksmi vai garastāvokli, bet, ka mēs vienkārši lūdzam un ļaujam Svētajam Garam darīt Savu darbu mūsos un caur mums. Džonotans Edvards rakstīja: "Patiesais lūgšanas gars ir neviens cits kā paša Dieva Gars, kas mājo svēto sirdīs. Šis Gars nāk no Dieva, tāpēc tas dabiski tiecas pēc Dieva. Tas dabīgi ved pie Dieva, lai sarunātos ar Viņu lūgšanā."
3. Ļaujiet viņiem redzēt, ka mēs lūdzam ne tikai vispārīgi, bet konkrēti, kad mēs dedzīgi turpinām prasīt, meklēt, un klauvēt, ejot pie Tēva, kas vēlas dzirdēt mūs un sazināties ar mums, kad lūdzam Viņam pat vismazākās dzīves lietas, koncentrējoties uz Viņa godību un mūsu prieku Viņā.
4. Ļaujiet viņiem redzēt, ka vārdiem lūgšanā nav obligāti jābūt sarežģītiem, smagiem un poētiski skaistiem, lai lūgšana būtu patiesa. Bet lai viņi redz, ka lūgšanas var būt īsas un vienkāršas, īpaši, ja bērni ir mazi, lai mēs nesadusmotu un nepadarītu viņus nepacietīgus. Būsim uzmanīgi nesamācot gudri formulētas atskanīgas lūgšanas, ko viņi var vienkārši atcerēties un ‘mīļā miera labad labad’ ātri noskaitīt kā jauku lūgšanu, kas viegli kļūst par bezjēdzīgu tukšu banalitāti. Samuels Čadviks rakstīja: "Lūgšana nav līdzsvarotu frāžu kolekcija, bet gan savas dvēseles izliešana."
5. Ļaujiet viņiem redzēt autentiskumu ne tikai mūsu lūgšanu dzīvē, bet mūsu lūgšanās pašās. Mēs negribam dzīvot savu dzīvi tā, lai dižotos ar savu lūgšanu dzīvi. Mūsu lūgšanas nevar būt priekšnesums. Mārtiņš Luters rakstīja: "Lūgšana nav priekšnesmusm, bet gan kāpšana uz Dieva sirdi."
6. Ļaujiet viņiem redzēt un dzirdēt mūs lūdzam Tēvreizi jau no tāda vecuma, kad viņi var to iemācīties un ļaujiet viņiem redzēt kā mēs savās ikdienas lūgšanās izvēršam katru no šiem lūgumiem. Kad mēs lietojam noteiktu lūgšanu veidu, pie kura esam pieraduši, pārliecināsimiem, ka mēs neuzskatām šo modeli kā vienīgo Bībelisko veidu un, ja viņi no tā atkāpsies, viņi nebūs lūguši pareizi.
7. Ļaujiet viņiem redzēt, ka nav tikai viena pareizā ķermeņa poza lūgšanā, bet pat kā liecina Raksti, mēs varam lūgt dažādās pozās. Pārdomāsim kārtīgi, vai mēs liksim viņiem aizvērt acis, noliekt galvu vai visu ķermeni tieši tādā pašā pozā kā mēs darām. Ļaujiet viņiem vienkārši novērot mūsu nodošanos, lai kā mēs to izteiktu konkrētajā situācijā. Ļaujiet viņiem redzēt, ka viņi var lūgt, esot uz ceļiem, noliekušies, smaidot, dziedot, apskaujoties, raudot, ar seju uz leju, ar seju uz augšu, ar saliktām rokām, sadevušies rokās, vai izstieptām rokām. Nav viens pareizais veids, kā lūgt katrā brīdī un situācijā. Dienu no dienas mūsu bērni ievēros mūsu stāju lūgšanā un caur Dieva vadošo žēlastību, viņi dabīgi rādīs bijību Tam Kungam dažādās pozās.

Būs vēl arī 3.daļa...

PĀRDOMAS - Lūgšana kopā ar bērniem #1

Gospel Coalition mājas lapā/blogā izlasīju divu rakstu sēriju (šeit un šeit) par lūgšanu kopā ar bērniem. Man tas uzrunāja un nolēmu daļu no 2.raksta pārtulkot, jo man pašam bija vērtīgi to izlasīt un domāju, ka citiem vecākiem arī tas varētu tā būt.

Raksts ir pagarš tādēļ sadalīšo to 3 daļās.

Domāju, ka lasot šos praktiskos punktus, var rasties jautājums, kādēļ tie būtu īpaši tieši lūgšanai kopā ar bērnu? Un jautājums ir vietā. Arī pats raksta autors noslēgumā saka, ka lielākā daļa šo principu ir attiecināmi katrai situācijai un katrai lūgšanai.

Manas pārdomas pēc šī raksta izlasīšanas bija par to, vai es kā tētis/vīrs - ģimenes galva, kuram ir uzticēta atbildība par garīgo 'klimatu' ģimenē, spēju/protu lūgt kā tur ir rakstīts (protams, tas nav likums, kā jālūdz, bet principi ir bibliski)? Un ja "nē" (kas arī bija atbilde manā gadījumā), tad kā lai es iemācos tā lūgt? Un atbilde ir tikpat vienkārša, cik sarežģīta - 1) lūdzot - praktizējot, "trenējoties"; 2) lasot, pārdomājot, meditējot Dieva Vārdu; 3) lūdzot, lai pats Dievs māca man lūgt.

(Jāsaka, ka priekš manis tā anglu valoda bija diezgan sarežģīta, līdz ar to atvainojos, ja kāds tulkojums nav gluži precīzs, bet domu esmu gan centies saglabāt.)

------------------------

Pamatprincipi lūgšanām kopā ar bērnu:

1. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana ir balstīta Dieva Vārdā. Lūgšana tiek barota un ir jāstiprina ar Dieva Vārdu. E.M. Bounds rakstīja: "Dieva vārds ir pārtika, ar ko lūgšana tiek barota un spēcināta."
2. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana ir vienota ar Dieva Vārdu. Lūgšana ir sazināšanās ar Dievu un tādējādi izpaužas divejādi pēc savas būtības: klausoties Dievā kad viņš runā ar mums savā Vārdā caur Svēto Garu, un sarunājoties ar Dievu, komunicējot ar viņu verbāli/mutiski vai neverbāli..
3. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana balstās Vārdā. Ja mūsu prāts nav informēts un tādējādi atjaunots Garā caur Vārdu, un mūsu sirdis nebalstās Vārdā, tad mūsu lūgšanas būs vai nu veltīgas intelektuālas pārdomas vai kaprīzs uz garstāvokli balstīs emociju savārstījums.
4. Ļaujiet viņiem redzēt, ka Dievs nevis vienkārši atbild uz mūsu lūgšanām, viņš atbild mums - Saviem bērniem caur lūgšanas būtību. Viņš atbild vienmēr, dažreiz sakot “jā”, “nē”, “pagaidi”, vai “jā, bet vēl vairāk nekā tu spētu iedomāties”.
5. Ļaujiet viņiem redzēt, ka, lai gan dažreiz mūsu lūgšanās ir ietverti visi mūsu komunikācijas veidi ar Dievu, bieži mūsu lūgšanās ir redzams tikai viens tās aspekts. Kad Jānis Atklāsmes grāmatā lūdz: "Nāc, Kungs Jēzu" (Atkl. 22:20), viņš pazemīgā lūšanā lūdz, lai Jēzus atgriežas. Lai gan viņa lūgšanā bija tikai viens aspekts - pazemīgā lūgšana - viņš joprojām patiesi lūdz.
6. Ļaujiet viņiem redzēt, ka tāpat kā mācekļi gāja pie Kunga un lūdza Viņam iemācīt lūgt, tāpat arī mēs varam un mums vajadzētu lūgt Kungu, lai Viņš palīdz mums mūsu lūgšanās, mūsu vājumos, nezināšanā un stūrgalvībā.
7. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana nav tikai Dievam iesniegts saraksts ar to, ko mēs gribam, vai kas mums ir nepieciešams, bet tā ir atbildes reakcija, kas izsaka atkarību no Viņa un apbrīnu no pāriplūstošas sirds, zinot, ko Viņš ir paredzējis mūsu svētumam, Viņa slavai un Viņa valstībai. Mūsu lūgšanās acīm jābūt vērstām uz Viņa valstību, nevis mūsu pašu valstībām.

Turpinājums sekos...

PĀRDOMAS - "Drēbju balināšana"

Šovakar Andis Miezītis Matejā vakarā runāja par Jēzus apskaidrošanu. Kādā brīdī viņš minēja, ka Pāvila vēstulē kolosiešiem ir rakstīts, ka "Evaņģēlijs ir apskaidrošanas cerība mums". Man par to bija jādomā vēl pēc tam un šeit ir manas pārdomas. Es neesmu veicis lielu ekseģēzi par šo. Vienkārši - pārdomas...

Kolosiešiem 1:27-28 ir rakstīts:

"27 Viņiem (no 26.p - Dieva svētajiem) Dievs gribējis darīt zināmu, cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība.
28 Viņu (Kristu vai Labo vēsti t.i. evaņģēliju par Kristu) mēs sludinām..."

Domājot, kas ir apskaidrošana un kas notika apskaidrošanas brīdī ar pašu Jēzu (nerunājot nemaz par to, ka Viņam klāt bija Mozus un Ēlija, un vēl arī pats Dievs no padebešiem runāja), pēc Marka 9:3 mēs redzam, ka "...Viņa drēbes tapa spožas un ļoti baltas, kā neviens balinātājs virs zemes tās nevar balināt"

Apskaidrošanas t.i. (ļoti primitīvi izsakoties) "drēbju balināšanas" cerība mums ir evaņģēlijs. respektīvi cerība tam, ka arī mūsu drēbes varētu kādreiz spīdēt tik spoži kā neviens balinātājs tās navar balināt, ir evanģēlijs.

Taču doma par balinātajām drēbēm man šķita kaut kur vēl dzirdēta, tādēļ meklēju tālāk. Jāņa atklāsmes grāmatā 7. nodaļā 9-14 ir rakstīts:

"9 Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās un
10 sauca skaņā balsī: "Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram."
(..)
13 Tad viens no vecajiem sacīja man: "Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, kas viņi un no kurienes viņi nākuši?"
14 Es viņam atbildēju: "Mans Kungs, tu to zini!" Un viņš man sacīja: "Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs."

Šis jau ir stāsts no pašām pašām laiku beigām. Tur jau vairs izvēlēties/pārdomāt nebūs iespeja. Tur jau būs runa par mūsu izvēlēm, kas izdarītas pagātnē.

Cilvēkiem, kas stāvēs Dieva troņa priekšā būs balinātas baltas drēbes. Cerība tam, ka arī es varēšu būt to starpā kas tur stāv un līdz ar to, ka arī manas drēbes būs baltas, ir evaņģēlijs - evanģēlijs par to, ka Kristus mira (izlēja Savas asinis, kā nevainīgs Jērs) manā vietā, lai man nebūtu jāmirst.

PĀRDOMAS - "Šķīsti mani, Kungs"

Droši vien daudzi zinām dziesmu "Šķīsti mani, Kungs".

Dziesma, kurai būtu jābūt katra kristieša ikdienas lūgšanai un tādēļ ir tik jauki dziedāt: "Šķīsti mani, Kungs, lai topu es kā zelts un kā vērtīgs sudrabs". Cik skaisti un pareizi. Man šķiet, ka katrs kristieties to patiesi arī vēlas - būt tīrs, būt šķīsts, būt vērtīgs.

Bet cik nopietni mēs domājam šīs dziesmas piedziedājuma vārdus? Cik gatavi mēs esam lūgt šo lūgšanu? "Ar liesmu nāc! Šķīstīt mani, Kungs" Un cik pateicīgi par uzklausītu lūgšanu mēs esam, kad šī liesma "ir atnākusi" un konkrētajā brīdī strādā pie mums? (Jā, es peikrītu, ka bieži pateicība nāk pēc tam)

Personīgi es vienmēr gribu būt tas labais 'galaprodukts' (tīrs, šķīsts, vērtīgs), bet es negribu to procesu, lai līdz tam tiktu. Bet (paldies Dievam vai diemžēl) šai lietai nav iespējams teleports (manuprāt, gan jāsaka "paldies Dievam"), lai vienā mirklī nokļūtu no punkta A (tāds, kāds esmu tagad) uz punktu B (tīrs, šķīsts, vērtīgs). Tas ir process, kas ir neatņemama kristieša dzīves sastāvdaļa - no grēka apziņas, caur grēka nožēlu uz piedošanu un izmainītu dzīvi.

Bet ja arī vismaz ar prātu saprotam, ka tas process ir vajadzīgs, tad cik ļoti mēs vēlamies būt gatavi paklausīt Dievam (dziedot "Gatavs Tev paklausīt")? Man šķiet, ka no tā mēs vēl vairāk baidāmies, kā no tās liesmas, jo "ja nu Dievs man liek darīt to, ko es nevēlos?", "ja nu man būs jākalpo tā, kā man nepatīk (nepadodas)?". Taču šādas domas un jautājumi liecina, ka mēs vēl neesam gatavi paklausīt, jo pats vārds "gatavs" sevī ietver to, ka mēs neuzdodam liekus jautājumus, bet ar prieku paklausam.

It kā vienkārša dziesma, bet pēc svētdienas, kad to dziedājām, daudz par to bija jādomā.

"šķīsti mani, Kungs
Lai topu es kā zelts
Un kā vērtīgs sudrabs

šķīsti mani, Kungs
Lai topu es kā zelts -
tīrākais

Ar liesmu nāc,
šķīstīt mani Kungs.
Es vēlos svēts kļūt,
nošķirts Tev,
mans Kungs un meistar,
Gatavs Tev paklausīt."

PĀRDOMAS - Dievam tīkama dzīve

Aizvadītajā laikā, man bija tas gods 2 svētdienas pēc kārtas sludināt Mateja vakara dievkalpojumos. Mini-sērijā aplūkojām, kāda ir Dievam tīkama dzīve, aplūkojot 1. Pāvila vēstules Tesaloniķiešiem 4. nodaļas pirmos 12. pantus.

Ir iespējams arī noklausīties, kas no tā ir sanācis:

• 20.03.2011 - Dievam tīkama - šķīsta dzīve;
• 27.03.2011 - Dievam tīkama kristieša dzīve.

PĀRDOMAS - Svēts

Pievienojos Kārlim Kārkliņam, ka šis vizuālais attēlojums ir ļoti veiksmīgs:

PĀRDOMAS - Vai Bībele ir tikai grāmata?

Interesanti, ka daudzi apgalvo, ka Bībele nav uzticams avots, jo tas ir pārāk sens utt. Nesen atkal ar to pastarpināti sastapos.

(Šo informāciju ņēmu no "Alfa" kursa rokasgrāmatas, kur, savukārt ir atsauce uz F. F. Brūsu) Protams, ka Bībele nav vienīgie senie raksti, kas ir atrasti. Piemēram Hēredota un Platona raksti ir tapuši ~488 - 427 gadus pirms Kristus. Vecākā atrastā kopija ir no 900 gada pēc Kristus. Tas nozīmē, ka starpība starp to, kad tas ir sarakstīts un vecāko atrasto kopiju ir kādi 1300 gadi. Šobrīd esot atrasti 8 dažādi eksemplāri. Neviens īsti nestrīdas, vai šie ir uzticami avoti.

Vēl kāds piemērs - Cēzara "Piezīmes par Gallu karu". Sarakstītas ~58-50 gadus pirms Kristus. Vecākā atrastā kopija ir 900. gadā pēc Kristus. Starpība - 950 gadi. Atrasti 10 eksemplāri.

Homēra "Iliāda" - Sarakstīta ~900. gadā pirms Kristus. Vecākā atrastā kopija - 400. gads pirms Kristus. Starpība 500 gadu. Atrasti 643 eksemplāri (salīdzinoši daudz, ne?). Vai šeit ir šaubu, ka tas ir uzticams avots?

Nu un kā tad šī statistika izskatās par Jauno derību?

Sarakstīta 40-100 gadus pēc Kristus. Vecākā atrastā kopija 130. gadā pēc Kristus (Visa Jaunā Derība - 350. gadā pēc Kristus). Starpība - 30 (!!!) - 300 gadu. Eksemplāru skats... uzmini nu... 5000 grieķu valodā, 10 000 latīņu valodā, 9 300 citās valodās.

Lieki piebilst, ka kopijas ir ļoti precīzas.

"Nu, nē, tam nevar uzticēties. Tas ir pārāk sens darbs, turklāt noteikti laiku gaitā ir kaut kas sašķobīts utt." Tie argumenti ir zināmi.

Mans secinājums pēc šī ir, ka Bībele nevar būt "tikai grāmata", ja, piemēram, pat pēc šādiem argumentiem, ir tik liela pretestība kaut vai vien šim faktam par Bībeles kā literatūras avota uzticamību (nemaz nesākot runāt par tā saturu). Lai gan visticamākais šī lielā pretestība ir satura DĒĻ.Un tik daudzi arī notic šiem apgalvojumiem, ka Bībele nav uzticama, Bībele ir sagrozīta. Tas, manuprāt, ir šis pretspēks, kas darbojas pret Dieva Vārdu. Un man tas šķiet liecina tikai PAR Bībeli kā patiesu Dieva Vārdu un to, ka tā nav "tikai grāmata".

Ko Tu par to domā?

OFF-TOPIC - Stafete

Šis man atgādināja, ka skolā bija tās atmiņu klades, kuras deva viens otram aizpildīt...

Cik saprotu pirmā rindkopa visiem ir vienāda, tikai jānomaina attiecīgie vārdi.

Pērļu mamma Katrīna Evelīna man ir padevusi stafetes "kociņu", kuru es tālāk došu Valteram, Matīsam un Edgaram Madarai M., Laurai, Gintai, Madarai T. un Andrejam (<-- tas es)! :)

Bet te būs manas atbildes:

1. Kas ir pirmā lieta, ko Tu iedomājies, kad piecelies no rīta?
   Vai jau atkal rīts un ir jāceļas, vai Jēkabs pa nakti pamodies? Varbūt, ka varēs iemidzināt viņu un gulēt tālāk...


2. Pirmā lieta, ko Tu pamani pretējā dzimumā.
   Laikam jau seja.


3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
   Nebūšu oriģināls - ģiemeni.


4. Kas ir pēdējais, ko Tu apēdi?
   Bomilla stikleni. Bet ja kaut ko 'npietnāku', tad brokastīs ēdu auzu pārslu putru ar ķiršu ievārījumu (sieviņas vārītu) un siermaizes.


5. Pēdējais cilvēks, ar kuru Tu runāji pa telefonu?
   Andis


6. Pēdējā filma, ko Tu noskatījies?
   Jauno gadu sagaidot noskatījāmies "The Story Lady" - sakarīgākā no vienlatīgajām filmām, ko esam nopirkuši.


7. Pēdējā grāmata, ko lasīji?
   Labi, ka tur nav rakstīts "IZlasīji" ;). Šobrīd lasu Džona Stota "Kristus krusts". Ļoti laba lasāmviela!

Nu tad jāgaida atbildes no pārējiem!

PĀRDOMAS - mediju ietekme uz bērniem (un mums)

Šis man bija kaut kas šokējošs. Pat līdz galam nezinu, ko par to domāt, bet pierādījumi šķiet acīmredzami. Brīžiem šķiet, ka viņš pārspīlē, bet kādēļ gan, lai viņš to darītu? Paldies Matīsam Dravniekam, kurš draugos dienasgrāmatā ierakstīja par šo.

Video ir garš ~80 min, bet iesaku to noskatīties katram, bet jo īpaši tiem, kas esat vecāki. Es nenožēloju, ka veltīju tam laiku. Bet video ir jāskatās, to nevar klausīties - ir jāredz arī bildes.

Bet īsumā - video ir par to kā ir 'uzbūvētas' cilvēka smadzenes un to kā mediji (reklāmas, plakāti, multenes bērniem (!), u.c.) ietekmē mūs.

Priecāšos dzirdēt komentārus/viedokļus.

Video Nr.1


Video Nr.2


Video Nr.3


Video Nr.4


Video Nr.5


Video Nr.6


Video Nr.7


Video Nr.8