PĀRDOMAS - Lūgšana kopā ar bērniem #3

Lūk arī trešā daļa rakstam par lūgšanu kopā ar bērnu (1. daļa šeit un 2. daļa šeit)

------------------------

Principi motivācijai lūdzot kopā ar bērnu:

1. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana nav galvenokārt programmatisks rituāls, bet dabīgas, organiskas sirds, kas pieder Dievam, pāri plūšana - ka lūgšana ir kā elpošana, mēs ieelpojam pielūgsmi un pateicību un izelpojam grēku nožālu un pazemīgus lūgumus. Tomass Vatsons rakstīja: "Lūgšana ir dvēseles sevis ieelpošana Debesu Tēva azotē." Osvalds Čemberss rakstīja: "Ja mēs domājam par lūgšanu kā par elpošanu caur plaušām un kā par asinīm no sirds, mēs domājam pareizi. Asinis plūst un elpošana turpinās. Mēs to neapzinamies, bet tas vienmēr notiek."
2. Ļaujiet viņiem redzēt, ka mēs lūdzam ne tāpēc, ka mums ir kaut kas nepieciešams no Dieva, bet tāpēc, ka mums izmisīgi ir vajadzīs pats Dievs - tas, ko Viņš dod vai nedod, ir otršķirīgi, bet Viņš pats ir mūsu Atlīdzība, mūsu Mantojums, mūsu Dzīve, mūsu Viss.
3. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana ir dvēseles lielākais instinkts un kaislība; ka mēs lūdzam, jo savādāk ​​mēs nevaram, kā tikai lūgt un vēlēties būt sarunā ar mūsu Tēvu. Palīdziet viņiem redzēt, ka mēs lūdzam nevis tādēļ, lai mēs kādam varētu pateikt, ka esam lūguši, bet gan, ka mēs jūtamies ka būtu lūguši tā, lai viņi redzētu, ka esam patiesi dedzīgi par lūgšanu, jo esam patiesi dedzīgi par Dievu. Džonotans Edvards rakstīja: "Lūgšana, man šķiet dabiska kā elpa, ar kuru manas sirds iekšējās brūces bija dziedinātas."
4. Palīdziet viņiem redzēt, ka lūgšana ir ne tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai, bet pats mērķis, proti, kopībā ar mūsu Kungu. Līdzīgi kā Viņa pielūgsme ir mērķis.
5. Palīdziet viņiem redzēt, ka jūs lūdzat patiesi un ar patiesiem motīviem. Kad ir bijusi grūta diena vai mājās ir bijis strīds vai kad bērni zina, ka esam noskumuši vai sliktā garstāvoklī, neuzliksim virspusēju smaidu, bet parādīsim viņiem, ka mēs varam iet pie mūsu Kunga bez vilcināšanās un ļausim viņiem redzēt, ka varam lūgt pēc palīdzības lūgt, pēc mierinājuma, pēc prieka, pēc maigas, jūtīgas sirds, un par bērnišķīgu ticību, kas piekļaujas pie Kristus kā mūsu vienīgās cerības.
6. Ļaujiet viņiem redzēt, ka mēs lūdzam ne kā svešinieki, bet kā ticības derības locekļi un ka lūgšana nav tikai kaut kas ko mēs darām publiski, privāti, pirms ēšanas, pirms gulētiešanas, viņu disciplinēšanas laikā, bet, ka tas ir kaut kas, kur mums ir liela privilēģija piedalīties jebkurā brīdī, jo mēs esam mūsu Debesu Tēva bērni, kas vienmēr var nāk pie Viņa un kas nekad netiks ignorēti.
7. Ļaujiet viņiem redzēt, ka mūsu kopībā ar mūsu Tēvu ir vissvarīgākā un patīkamākā satikšanās mūsu ikdienā, jo tas ir brīdis, kad mēs varam pateikt mūsu Tēvam, ka mēs Viņu mīlam, uzticamies Viņam un Viņš mums ir nepieciešams, tāpat kā mūsu bērni grib katru dienu izteikt savu mīlestību, uzticību, un to, ka esam viņiem nepieciešami. Ļaujiet viņiem redzēt, ka, lai gan mēs lūdzam visas dienas garumā, mums ir arī regulārs ieradums ikdienas lūgšanai. J.C. Rails rakstīja: "Ak, mīļais draugs, ja tu mīli savus bērnus, es tev iesaku, neļauj ikdienas lūgšanas paradumam jau pašā sākumā paslīdēt garām. Ja tu kaut ko māci saviem bērniem darīt, iemācīt viņiem regulāri lūgt.” Savukārt, D.A. Karsons rakstīja: "Mēs nepieaugsim lūgšanā, ja mēs neplānojam lūgties. Tādēļ mums ir apzināti jāieplāno laiks, kurā mēs neko citu nedarām, kā tikai lūdzam."

Tas arī viss!