piektdiena, 2011. gada 17. jūnijs

PĀRDOMAS - Lūgšana kopā ar bērniem #2

Pēc 1. daļas jāseko arī otrajai daļai par lūgšanu kopā ar bērniem.
------------------------
Principi dažādās situācijās lūdzot ar bērnu:
  1. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana ir nepārtraukta sazināšanās ar mūsu Kungu, ar dažādiem dzīves situāciju pārtruakumiem un mūsu sirdis grēkiem. Džons Veslijs rakstīja: "Dvēselēs, kas piepildītas ar mīlestību, vēlme izpatikt Dievam izpaužas pastāvīgā lūgšanā."
  2. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana nav tas, kādēļ mums nepieciešams satīrīt sevi, vai atrat pareizo attieksmi vai garastāvokli, bet, ka mēs vienkārši lūdzam un ļaujam Svētajam Garam darīt Savu darbu mūsos un caur mums. Džonotans Edvards rakstīja: "Patiesais lūgšanas gars ir neviens cits kā paša Dieva Gars, kas mājo svēto sirdīs. Šis Gars nāk no Dieva, tāpēc tas dabiski tiecas pēc Dieva. Tas dabīgi ved pie Dieva, lai sarunātos ar Viņu lūgšanā."
  3. Ļaujiet viņiem redzēt, ka mēs lūdzam ne tikai vispārīgi, bet konkrēti, kad mēs dedzīgi turpinām prasīt, meklēt, un klauvēt, ejot pie Tēva, kas vēlas dzirdēt mūs un sazināties ar mums, kad lūdzam Viņam pat vismazākās dzīves lietas, koncentrējoties uz Viņa godību un mūsu prieku Viņā.
  4. Ļaujiet viņiem redzēt, ka vārdiem lūgšanā nav obligāti jābūt sarežģītiem, smagiem un poētiski skaistiem, lai lūgšana būtu patiesa. Bet lai viņi redz, ka lūgšanas var būt īsas un vienkāršas, īpaši, ja bērni ir mazi, lai mēs nesadusmotu un nepadarītu viņus nepacietīgus. Būsim uzmanīgi nesamācot gudri formulētas atskanīgas lūgšanas, ko viņi var vienkārši atcerēties un ‘mīļā miera labad labad’ ātri noskaitīt kā jauku lūgšanu, kas viegli kļūst par bezjēdzīgu tukšu banalitāti. Samuels Čadviks rakstīja: "Lūgšana nav līdzsvarotu frāžu kolekcija, bet gan savas dvēseles izliešana."
  5. Ļaujiet viņiem redzēt autentiskumu ne tikai mūsu lūgšanu dzīvē, bet mūsu lūgšanās pašās. Mēs negribam dzīvot savu dzīvi tā, lai dižotos ar savu lūgšanu dzīvi. Mūsu lūgšanas nevar būt priekšnesums. Mārtiņš Luters rakstīja: "Lūgšana nav priekšnesmusm, bet gan kāpšana uz Dieva sirdi."
  6. Ļaujiet viņiem redzēt un dzirdēt mūs lūdzam Tēvreizi jau no tāda vecuma, kad viņi var to iemācīties un ļaujiet viņiem redzēt kā mēs savās ikdienas lūgšanās izvēršam katru no šiem lūgumiem. Kad mēs lietojam noteiktu lūgšanu veidu, pie kura esam pieraduši, pārliecināsimiem, ka mēs neuzskatām šo modeli kā vienīgo Bībelisko veidu un, ja viņi no tā atkāpsies, viņi nebūs lūguši pareizi.
  7. Ļaujiet viņiem redzēt, ka nav tikai viena pareizā ķermeņa poza lūgšanā, bet pat kā liecina Raksti, mēs varam lūgt dažādās pozās. Pārdomāsim kārtīgi, vai mēs liksim viņiem aizvērt acis, noliekt galvu vai visu ķermeni tieši tādā pašā pozā kā mēs darām. Ļaujiet viņiem vienkārši novērot mūsu nodošanos, lai kā mēs to izteiktu konkrētajā situācijā. Ļaujiet viņiem redzēt, ka viņi var lūgt, esot uz ceļiem, noliekušies, smaidot, dziedot, apskaujoties, raudot, ar seju uz leju, ar seju uz augšu, ar saliktām rokām, sadevušies rokās, vai izstieptām rokām. Nav viens pareizais veids, kā lūgt katrā brīdī un situācijā. Dienu no dienas mūsu bērni ievēros mūsu stāju lūgšanā un caur Dieva vadošo žēlastību, viņi dabīgi rādīs bijību Tam Kungam dažādās pozās.
Būs vēl arī 3.daļa...

Nav komentāru: