piektdiena, 2011. gada 17. jūnijs

PĀRDOMAS - Lūgšana kopā ar bērniem #3

Lūk arī trešā daļa rakstam par lūgšanu kopā ar bērnu (1. daļa šeit un 2. daļa šeit)

------------------------

Principi motivācijai lūdzot kopā ar bērnu:
  1. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana nav galvenokārt programmatisks rituāls, bet dabīgas, organiskas sirds, kas pieder Dievam, pāri plūšana - ka lūgšana ir kā elpošana, mēs ieelpojam pielūgsmi un pateicību un izelpojam grēku nožālu un pazemīgus lūgumus. Tomass Vatsons rakstīja: "Lūgšana ir dvēseles sevis ieelpošana Debesu Tēva azotē." Osvalds Čemberss rakstīja: "Ja mēs domājam par lūgšanu kā par elpošanu caur plaušām un kā par asinīm no sirds, mēs domājam pareizi. Asinis plūst un elpošana turpinās. Mēs to neapzinamies, bet tas vienmēr notiek."
  2. Ļaujiet viņiem redzēt, ka mēs lūdzam ne tāpēc, ka mums ir kaut kas nepieciešams no Dieva, bet tāpēc, ka mums izmisīgi ir vajadzīs pats Dievs - tas, ko Viņš dod vai nedod, ir otršķirīgi, bet Viņš pats ir mūsu Atlīdzība, mūsu Mantojums, mūsu Dzīve, mūsu Viss.
  3. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana ir dvēseles lielākais instinkts un kaislība; ka mēs lūdzam, jo savādāk ​​mēs nevaram, kā tikai lūgt un vēlēties būt sarunā ar mūsu Tēvu. Palīdziet viņiem redzēt, ka mēs lūdzam nevis tādēļ, lai mēs kādam varētu pateikt, ka esam lūguši, bet gan, ka mēs jūtamies ka būtu lūguši tā, lai viņi redzētu, ka esam patiesi dedzīgi par lūgšanu, jo esam patiesi dedzīgi par Dievu. Džonotans Edvards rakstīja: "Lūgšana, man šķiet dabiska kā elpa, ar kuru manas sirds iekšējās brūces bija dziedinātas."
  4. Palīdziet viņiem redzēt, ka lūgšana ir ne tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai, bet pats mērķis, proti, kopībā ar mūsu Kungu. Līdzīgi kā Viņa pielūgsme ir mērķis.
  5. Palīdziet viņiem redzēt, ka jūs lūdzat patiesi un ar patiesiem motīviem. Kad ir bijusi grūta diena vai mājās ir bijis strīds vai kad bērni zina, ka esam noskumuši vai sliktā garstāvoklī, neuzliksim virspusēju smaidu, bet parādīsim viņiem, ka mēs varam iet pie mūsu Kunga bez vilcināšanās un ļausim viņiem redzēt, ka varam lūgt pēc palīdzības lūgt, pēc mierinājuma, pēc prieka, pēc maigas, jūtīgas sirds, un par bērnišķīgu ticību, kas piekļaujas pie Kristus kā mūsu vienīgās cerības.
  6. Ļaujiet viņiem redzēt, ka mēs lūdzam ne kā svešinieki, bet kā ticības derības locekļi un ka lūgšana nav tikai kaut kas ko mēs darām publiski, privāti, pirms ēšanas, pirms gulētiešanas, viņu disciplinēšanas laikā, bet, ka tas ir kaut kas, kur mums ir liela privilēģija piedalīties jebkurā brīdī, jo mēs esam mūsu Debesu Tēva bērni, kas vienmēr var nāk pie Viņa un kas nekad netiks ignorēti.
  7. Ļaujiet viņiem redzēt, ka mūsu kopībā ar mūsu Tēvu ir vissvarīgākā un patīkamākā satikšanās mūsu ikdienā, jo tas ir brīdis, kad mēs varam pateikt mūsu Tēvam, ka mēs Viņu mīlam, uzticamies Viņam un Viņš mums ir nepieciešams, tāpat kā mūsu bērni grib katru dienu izteikt savu mīlestību, uzticību, un to, ka esam viņiem nepieciešami. Ļaujiet viņiem redzēt, ka, lai gan mēs lūdzam visas dienas garumā, mums ir arī regulārs ieradums ikdienas lūgšanai. J.C. Rails rakstīja: "Ak, mīļais draugs, ja tu mīli savus bērnus, es tev iesaku, neļauj ikdienas lūgšanas paradumam jau pašā sākumā paslīdēt garām. Ja tu kaut ko māci saviem bērniem darīt, iemācīt viņiem regulāri lūgt.” Savukārt, D.A. Karsons rakstīja: "Mēs nepieaugsim lūgšanā, ja mēs neplānojam lūgties. Tādēļ mums ir apzināti jāieplāno laiks, kurā mēs neko citu nedarām, kā tikai lūdzam."
Tas arī viss!

PĀRDOMAS - Lūgšana kopā ar bērniem #2

Pēc 1. daļas jāseko arī otrajai daļai par lūgšanu kopā ar bērniem.
------------------------
Principi dažādās situācijās lūdzot ar bērnu:
  1. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana ir nepārtraukta sazināšanās ar mūsu Kungu, ar dažādiem dzīves situāciju pārtruakumiem un mūsu sirdis grēkiem. Džons Veslijs rakstīja: "Dvēselēs, kas piepildītas ar mīlestību, vēlme izpatikt Dievam izpaužas pastāvīgā lūgšanā."
  2. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana nav tas, kādēļ mums nepieciešams satīrīt sevi, vai atrat pareizo attieksmi vai garastāvokli, bet, ka mēs vienkārši lūdzam un ļaujam Svētajam Garam darīt Savu darbu mūsos un caur mums. Džonotans Edvards rakstīja: "Patiesais lūgšanas gars ir neviens cits kā paša Dieva Gars, kas mājo svēto sirdīs. Šis Gars nāk no Dieva, tāpēc tas dabiski tiecas pēc Dieva. Tas dabīgi ved pie Dieva, lai sarunātos ar Viņu lūgšanā."
  3. Ļaujiet viņiem redzēt, ka mēs lūdzam ne tikai vispārīgi, bet konkrēti, kad mēs dedzīgi turpinām prasīt, meklēt, un klauvēt, ejot pie Tēva, kas vēlas dzirdēt mūs un sazināties ar mums, kad lūdzam Viņam pat vismazākās dzīves lietas, koncentrējoties uz Viņa godību un mūsu prieku Viņā.
  4. Ļaujiet viņiem redzēt, ka vārdiem lūgšanā nav obligāti jābūt sarežģītiem, smagiem un poētiski skaistiem, lai lūgšana būtu patiesa. Bet lai viņi redz, ka lūgšanas var būt īsas un vienkāršas, īpaši, ja bērni ir mazi, lai mēs nesadusmotu un nepadarītu viņus nepacietīgus. Būsim uzmanīgi nesamācot gudri formulētas atskanīgas lūgšanas, ko viņi var vienkārši atcerēties un ‘mīļā miera labad labad’ ātri noskaitīt kā jauku lūgšanu, kas viegli kļūst par bezjēdzīgu tukšu banalitāti. Samuels Čadviks rakstīja: "Lūgšana nav līdzsvarotu frāžu kolekcija, bet gan savas dvēseles izliešana."
  5. Ļaujiet viņiem redzēt autentiskumu ne tikai mūsu lūgšanu dzīvē, bet mūsu lūgšanās pašās. Mēs negribam dzīvot savu dzīvi tā, lai dižotos ar savu lūgšanu dzīvi. Mūsu lūgšanas nevar būt priekšnesums. Mārtiņš Luters rakstīja: "Lūgšana nav priekšnesmusm, bet gan kāpšana uz Dieva sirdi."
  6. Ļaujiet viņiem redzēt un dzirdēt mūs lūdzam Tēvreizi jau no tāda vecuma, kad viņi var to iemācīties un ļaujiet viņiem redzēt kā mēs savās ikdienas lūgšanās izvēršam katru no šiem lūgumiem. Kad mēs lietojam noteiktu lūgšanu veidu, pie kura esam pieraduši, pārliecināsimiem, ka mēs neuzskatām šo modeli kā vienīgo Bībelisko veidu un, ja viņi no tā atkāpsies, viņi nebūs lūguši pareizi.
  7. Ļaujiet viņiem redzēt, ka nav tikai viena pareizā ķermeņa poza lūgšanā, bet pat kā liecina Raksti, mēs varam lūgt dažādās pozās. Pārdomāsim kārtīgi, vai mēs liksim viņiem aizvērt acis, noliekt galvu vai visu ķermeni tieši tādā pašā pozā kā mēs darām. Ļaujiet viņiem vienkārši novērot mūsu nodošanos, lai kā mēs to izteiktu konkrētajā situācijā. Ļaujiet viņiem redzēt, ka viņi var lūgt, esot uz ceļiem, noliekušies, smaidot, dziedot, apskaujoties, raudot, ar seju uz leju, ar seju uz augšu, ar saliktām rokām, sadevušies rokās, vai izstieptām rokām. Nav viens pareizais veids, kā lūgt katrā brīdī un situācijā. Dienu no dienas mūsu bērni ievēros mūsu stāju lūgšanā un caur Dieva vadošo žēlastību, viņi dabīgi rādīs bijību Tam Kungam dažādās pozās.
Būs vēl arī 3.daļa...

PĀRDOMAS - Lūgšana kopā ar bērniem #1

Gospel Coalition mājas lapā/blogā izlasīju divu rakstu sēriju (šeit un šeit) par lūgšanu kopā ar bērniem. Man tas uzrunāja un nolēmu daļu no 2.raksta pārtulkot, jo man pašam bija vērtīgi to izlasīt un domāju, ka citiem vecākiem arī tas varētu tā būt.

Raksts ir pagarš tādēļ sadalīšo to 3 daļās.
Domāju, ka lasot šos praktiskos punktus, var rasties jautājums, kādēļ tie būtu īpaši tieši lūgšanai kopā ar bērnu? Un jautājums ir vietā. Arī pats raksta autors noslēgumā saka, ka lielākā daļa šo principu ir attiecināmi katrai situācijai un katrai lūgšanai.

Manas pārdomas pēc šī raksta izlasīšanas bija par to, vai es kā tētis/vīrs - ģimenes galva, kuram ir uzticēta atbildība par garīgo 'klimatu' ģimenē, spēju/protu lūgt kā tur ir rakstīts (protams, tas nav likums, kā jālūdz, bet principi ir bibliski)? Un ja "nē" (kas arī bija atbilde manā gadījumā), tad kā lai es iemācos tā lūgt? Un atbilde ir tikpat vienkārša, cik sarežģīta - 1) lūdzot - praktizējot, "trenējoties"; 2) lasot, pārdomājot, meditējot Dieva Vārdu; 3) lūdzot, lai pats Dievs māca man lūgt.

(Jāsaka, ka priekš manis tā anglu valoda bija diezgan sarežģīta, līdz ar to atvainojos, ja kāds tulkojums nav gluži precīzs, bet domu esmu gan centies saglabāt.)

------------------------

Pamatprincipi lūgšanām kopā ar bērnu:
  1. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana ir balstīta Dieva Vārdā. Lūgšana tiek barota un ir jāstiprina ar Dieva Vārdu. E.M. Bounds rakstīja: "Dieva vārds ir pārtika, ar ko lūgšana tiek barota un spēcināta."
  2. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana ir vienota ar Dieva Vārdu. Lūgšana ir sazināšanās ar Dievu un tādējādi izpaužas divejādi pēc savas būtības: klausoties Dievā kad viņš runā ar mums savā Vārdā caur Svēto Garu, un sarunājoties ar Dievu, komunicējot ar viņu verbāli/mutiski vai neverbāli..
  3. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana balstās Vārdā. Ja mūsu prāts nav informēts un tādējādi atjaunots Garā caur Vārdu, un mūsu sirdis nebalstās Vārdā, tad mūsu lūgšanas būs vai nu veltīgas intelektuālas pārdomas vai kaprīzs uz garstāvokli balstīs emociju savārstījums.
  4. Ļaujiet viņiem redzēt, ka Dievs nevis vienkārši atbild uz mūsu lūgšanām, viņš atbild mums - Saviem bērniem caur lūgšanas būtību. Viņš atbild vienmēr, dažreiz sakot “jā”, “nē”, “pagaidi”, vai “jā, bet vēl vairāk nekā tu spētu iedomāties”.
  5. Ļaujiet viņiem redzēt, ka, lai gan dažreiz mūsu lūgšanās ir ietverti visi mūsu komunikācijas veidi ar Dievu, bieži mūsu lūgšanās ir redzams tikai viens tās aspekts. Kad Jānis Atklāsmes grāmatā lūdz: "Nāc, Kungs Jēzu" (Atkl. 22:20), viņš pazemīgā lūšanā lūdz, lai Jēzus atgriežas. Lai gan viņa lūgšanā bija tikai viens aspekts - pazemīgā lūgšana - viņš joprojām patiesi lūdz.
  6. Ļaujiet viņiem redzēt, ka tāpat kā mācekļi gāja pie Kunga un lūdza Viņam iemācīt lūgt, tāpat arī mēs varam un mums vajadzētu lūgt Kungu, lai Viņš palīdz mums mūsu lūgšanās, mūsu vājumos, nezināšanā un stūrgalvībā.
  7. Ļaujiet viņiem redzēt, ka lūgšana nav tikai Dievam iesniegts saraksts ar to, ko mēs gribam, vai kas mums ir nepieciešams, bet tā ir atbildes reakcija, kas izsaka atkarību no Viņa un apbrīnu no pāriplūstošas sirds, zinot, ko Viņš ir paredzējis mūsu svētumam, Viņa slavai un Viņa valstībai. Mūsu lūgšanās acīm jābūt vērstām uz Viņa valstību, nevis mūsu pašu valstībām.
Turpinājums sekos...

svētdiena, 2011. gada 5. jūnijs

PĀRDOMAS - "Drēbju balināšana"

Šovakar Andis Miezītis Matejā vakarā runāja par Jēzus apskaidrošanu. Kādā brīdī viņš minēja, ka Pāvila vēstulē kolosiešiem ir rakstīts, ka "Evaņģēlijs ir apskaidrošanas cerība mums". Man par to bija jādomā vēl pēc tam un šeit ir manas pārdomas. Es neesmu veicis lielu ekseģēzi par šo. Vienkārši - pārdomas...

Kolosiešiem 1:27-28 ir rakstīts:
"27 Viņiem (no 26.p - Dieva svētajiem) Dievs gribējis darīt zināmu, cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība.
28 Viņu (Kristu vai Labo vēsti t.i. evaņģēliju par Kristu) mēs sludinām..."

Domājot, kas ir apskaidrošana un kas notika apskaidrošanas brīdī ar pašu Jēzu (nerunājot nemaz par to, ka Viņam klāt bija Mozus un Ēlija, un vēl arī pats Dievs no padebešiem runāja), pēc Marka 9:3 mēs redzam, ka "...Viņa drēbes tapa spožas un ļoti baltas, kā neviens balinātājs virs zemes tās nevar balināt"

Apskaidrošanas t.i. (ļoti primitīvi izsakoties) "drēbju balināšanas" cerība mums ir evaņģēlijs. respektīvi cerība tam, ka arī mūsu drēbes varētu kādreiz spīdēt tik spoži kā neviens balinātājs tās navar balināt, ir evanģēlijs.

Taču doma par balinātajām drēbēm man šķita kaut kur vēl dzirdēta, tādēļ meklēju tālāk. Jāņa atklāsmes grāmatā 7. nodaļā 9-14 ir rakstīts:
"9 Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās un
10 sauca skaņā balsī: "Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram."
(..)
13 Tad viens no vecajiem sacīja man: "Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, kas viņi un no kurienes viņi nākuši?"
14 Es viņam atbildēju: "Mans Kungs, tu to zini!" Un viņš man sacīja: "Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs."

Šis jau ir stāsts no pašām pašām laiku beigām. Tur jau vairs izvēlēties/pārdomāt nebūs iespeja. Tur jau būs runa par mūsu izvēlēm, kas izdarītas pagātnē.

Cilvēkiem, kas stāvēs Dieva troņa priekšā būs balinātas baltas drēbes. Cerība tam, ka arī es varēšu būt to starpā kas tur stāv un līdz ar to, ka arī manas drēbes būs baltas, ir evaņģēlijs - evanģēlijs par to, ka Kristus mira (izlēja Savas asinis, kā nevainīgs Jērs) manā vietā, lai man nebūtu jāmirst.