Bērna skola #2

Ik pa brīdim esot kopā ar savu dēlu, viņš man kaut ko pajautā vai pasaka, vai ar savu attieksmi atklāj un dod uz kādām lietām paskatīties no skatu punkta, kura es to līdz šim nekad nebiju redzējis.

Šovakar midzinot, vakara rituāla ietvaros lasījām arī Bībelīti un stāstu par Mozu, kā viņš pacēla savu zizli un jūra pāršķēlās un Dieva tauta varēja iziet cauri tai sausām kājām. Dēlam šobrīd ir izteikts kāpēcīša vecums tādēļ lieki piebilst, ka izlasot šo stāstu viņam radās ļoti daudz "Kāpēc? Kāpēc? Kācpēc?" Minēšu tikai dažus:

• Kāpēc Mozus turēja rokas augšā? - Lai Dieva tauta varētu iziet cauri jūrai.
• Kāpēc viņiem bija jāiet cauri jūrai? - Jo viņiem sekoja ēģiptiešu karaspēks un Dievs gribēja viņus izglābt.
• Kāpēc Dievs gribēja viņus izglābt? - Un te es aizdomājos...

Dievs vienmēr nāk mums pretī pirmais, "jo Viņš mūs ir pirmais mīlējis" (1.Jāņa 4:19).

Arī šodien mums priekšā ir nepārvarams šķērslis, lai nokļūtu drošībā - lai tiktu izglābti. Tā ir mūsu grēku jūra. Mēs paši saviem spēkiem nekādi nevaram nokļūt otrā pusē. "Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis" (Ef. 2:4) ir darījis brīnumu, ka mēs varam pārvarēt šo šķērsli un tikt izglābti.

Paldies Dievs! Un paldies dēlam, caur kuru Dievs ļāva šo ieraudzīt!