Pēdējais laiks bijis tāds saspringts ar mācībām, slimošanām (vairāk sieviņas, nekā paša), tad nu arī nebija sanācis pieķerties šīs vietnes atjaunināšanai...
Joprojām mācos e-kursos un šajā sakarībā arī esmu diezgan bieži domājis par tehnoloģiju attīstību kaut vai mana īsā mūža (kur lielākā daļa bija ar tehnoloģijām nesaistīta) laikā...- Atceros, kas pirmo reizi piedalījos datorpulciņā mums bija viens kompis, kuram bija mazās disketes. Pārējos bija lielās... Tas varēja būt kādā 6. vai 7. klasē, respektīvi - ap '96. gadu.
- Uz 'jaunā' kompja varēja spēlēt gonkas. Skaņu karte nebija vajadzīga, jo visi apkārt bija aplikuši un paši taisīja bremžu, avāriju un ātruma paātrināšanas skaņas (gandrīz tikpat labi kā šajā slavenajā video)
- Pirmajās datornodarbībās dabūju pastrādāt vēl uz vacajām 'bekām' (k-kas līdzīgs foto, kas augstāk) - krievu 'BK' datori. Tas bija brīnišķīgi - taustiņi sprūda un bija jāvelk ar pirkstiem laukā. BASIC programmēšanas valodā rakstījam tādas komandas kā "line", "circle", utt. :) Lai cik arī jocīgi tas neizklausītos, bet pie 'bekas' piesēdos pēc tam, kad biju redzējis gonkas uz krāsainā ekrāna.
- Mans pirmais dators bija ar Intel 386 procesoru. Cietnis bija ap 100 Mb. Ja brīvi bija ~4 Mb, tas jau bija ļoooti daudz. Tad varēja pat uzlikt ar disketi (mazo!!! :)) kādu spēlīti. Virsū bija Windows 3.11 (protams, DOS). Tas man nokalpoja ļoooti ilgi. Ā, pa vidu vēl k-kur no Vācijas tika atsūtīt k-kāds Apple dators, kuru tā arī neizdevās palaist. Taču no tā es dabūju vairākas lielās disketes, kuras varēju izmantot datorpulciņā :)
- Atceros, kā ar savu klasesbiedru katru nedēļu (!) apstaigājām Rīgas datorveikalus un savācām viņu cenu listes, lai zinātu, cik kas maksā. Pēc tam excelī taisīju grafikus, cik atmiņa, cik proceors, cik disketes, utt. maksā... :)
- Nākošais mans dators jau bija Pentium III 500 Hhz (kārtīgs lēciens no 386. uz PIII, ne?) Šis dators tikai pagājušajā gadā tikai nosūtīts uz laukiem, lai tur var kāds pamācīties strādāt ar kompjūteru, jo pašiem ienācās cits compītis.
- Atceros, ka mammai darbā bija internets. Izlūdzos mammai atļauju un iezvanījos onlainā. Pirmā adrese, ko ievadīju (un kuru tajā brīdī zināju) bija www.nba.com. Iepriekš nekad nebiju vēris vaļā to E burtiņu (Internet Explorer), bet, kad attaisīju uzreiz zināju, kur jāraksta adrese (intuīcija nepievīla :) )
- Tad atceros, ka Lattelekom piedāvāja iezvanīties internetā caur 900-to līniju, bet mums mājās tās bija nogrieztas, jo tajā laikā bija dzirdēts par cilvēkiem, kas pa svešiem numuriem zvana uz 900-to līniju numuriem un tad pienāk astronomisks rēķins...
- Pēc kāda brītiņa Lattelekoms sāka piedāvāt zvanu kartes - feeču, ka var zvanīt no jebkura telefona uz sava rēķina, priekšā ievadot attiecīgo kartes kodu... Tā nu man bija iespēja tikt internetā.
- Kad nu varēju no mājām iezvanīties, tad offlainā sarakstīju visus e-pastus, lai fiksi iezvanītos, ieietu one.lv (tur man bija pasta kaste) un nosūtītu meilus... Tur bija vajadzīga ātra rīcība, jo katra sekunde bija no svara :)
- Geimeris es nekad neesmu bijis liels. Man vairāk patika stratēģijas spēles: WarCraft II, StarCraft, bišķi mēģināju tikt līdzi mainstream un spēlēt šūterus Quake II un III, bet tas man nepadevās un tā arī tika atmests. Uz iepriekšminētā 386. spēlēju šūteri Wolf (vai kā to rakstīja). Vislabāk man patika skatīties kā citi spēlē. Man bija interesanti un es nekad nezaudēju :)
- Visādi citādi ar spēlēm pārāk nekad neesmu aizrāvies. Jāsaka, paldies Dievam!
- Par cik čomi spēlēja Quake II un veidoja klanus (konkrēti bija [ZB] (ziemeļbrieži) klans), un viņiem vajadzēja mājas lapu, tad atradās veids kā es varēju piedalīties visā šajā padarīšanā. Līdz publicēšanai tur vēl bija ļoti, ļoti, ļoti tālu, bet toties sāku apgūt FrontPage programmas iespējas... :)
- Kad mācījos 1. kursā LU, mums nāca aptaujas lapa, vai man būtu iespēja iegādāties un lietot portatīvo datoru (tas saistībā ar mācībām). Man tas likās tāls un neaizsniedzams sapnis. Tāds tas arī bija, jo nedaudz zinot ģimenes finansiālo tā brīža stāvokli, sapratu, ka jau tas, ka mācos augstskolā (maksas grupā (budžeta nebija)) jau ir liels upuris no vecākiem. Paldies viņiem par to!!!
- ...Kādas tagad ir iespējas tehnoloģijās un internetā??? Es pat 1/100 no visa nezinu: blogi (emuāri), YouTube video, skype bezmaksas sarunas, video zvani, sērfo (daudz ātrāk nekā iezvanoties :) ) internetā pļavas vidū vai pludmalē, lietojot portatīvo ar mobilo internetu un, un, un... (labāk nemaz neturpināt)
Njā... bija interesanti pagremdēties atmiņās par tehnoloģijām, kas cieši saistītas ar skolas laiku, klases briežiem, utt.
Kas interesants Tavos tehnoloģiju vēstures ierakstos? :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru