PĀRDOMAS - Grēku nožēla

Avots: Artūra Ancāna blogs

---

Izlasīju šo postu... Vispār labs... Man šķiet, ka labas domas par grēku nožēlu, piemēram:

• "Grēku nožēla sākas ar iekšējo cīņu, personīgajiem pārdzīvojumiem, kas ideālā gadījumā beidzas ar fakta konstatēšanu – esmu grēkojis."
  Jā, neapšaubāmi tā ir cīņa. To nav viegli atzīt.
  Jāpiekrīt arī, ka fakta konstatācija, ka esmu grēkojis tik tiešām ir ideāls cīņas noslēgums.


• "Grēka nožēlas viena no izpausmēm ir lūgums pēc piedošanas un personiskā apņemšanās savā dzīvē kaut ko mainīt. Tikai tad, kad esmu izgājis cauri ķēdītei – nožēlojis grēkus, izlūdzies piedošanu – tikai tad es varu cerēt uz piedošanu."
  Bieži ir tā, ka nožēloju grēkus, jo saprotu, ka tas nav bijis pareizi, bet par kaut kā mainīšanu dzīvē doma pat prātā neienāk. Tas ir ļoti svarīgs punkts - apņemties arī savā dzīvē kaut ko mainīt.


• "Tikai tad, kad esmu lūdzis piedošanu, es varu apgalvot, ka jūtos atbildīgs par to, ko domāju un to, ko daru. Un tikai tad, kad esmu saņēmis piedošanu, man ir tiesības sākt no jauna iegūt uzticēšanos, izvirzīt jaunus mērķus un aicināt arī citus tiekties uz ideālo."
  Interesanta doma, ka patiesa atbildības uzņemšanās (gadījumā, ja kas nogājis nelabi) sākas ar piedošanas lūgšanu... Vērts padomāt.
  Otra interesantā doma - es varu sākt kaut ko no jauna, ja esmu saņēmis piedošanu. Respektīvi piedošanas saņemšana ir beigu robeža vecajam (iepriekšējam) notikumam.
  "12 Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums;
  13 kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā Tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas." (Ps. 103:12,13) Viena no lietām, ko Dievs NEspēj - atcerēties grēku, ko Viņš ir piedevis.


• "Esmu konstatējis, ka manā dzīvē ļoti pietrūkst grēku nožēlas, lūgums pēc piedošanas un piedošana. Gan manā personīgajā dzīvē, gan, manuprāt, manu radinieku, draugu, kolēģu un paziņu personīgajās dzīvēs. Šķiet, uzvaru guvis moto: „Es esmu kruts un neaizskarams savā krutumā un nepārspējamībā, tādi paši krutie man ir visapkārt. Protams, ne tik kruti, kāds esmu es :)”"
  Man šķiet, ka grēku nožēlas trūkums ir visai mūsu tautai (es pat teiktu - rietumu sabiedrībai). Jā, es zinu, ka arī man un pieņemu, ja man, iespējams neesmu vienīgais (no tiem, kas sevi uzskata par kristieti). Domāju, ka arī kristīgajā sabiedrībā ļoti bieži trūkst grēku nožēlas.

Grēku nožēla ir vienīgais ceļš kā saņemt piedošanu no Dieva. Un kad tad vēl to lūgt, ja zinām, ka Kristus nopelnā mums tiks dota piedošana?