Man bija uzticēta Vakarēdiena dalīšana un šajā reizē dalīju maizi. Nezinu, vai tam bija kāda nozīme, ko dalīju, bet līdz šim brīvdabas dievkalpojumos (kur cilvēki nāk saņemt Vakarēdienu) vēl maizi nebiju dalījis.
Lai nu kā, bet tieši, redzot kā ļaudis nāk un lauž maizi, mani tas ļoti uzrunāja. Uzrunāja un atkal lika domāt, kas ir draudze (līdzīgi, kā pēc tam, kad mana somiņa vairs neatradās, tur, kur nolikta)... maizi nāca lauzt:
- mana sieviņa - mana ģimene;
- mazā grupiņa;
- mani draugi;
- mani atbalstītāji;
- mans teoloģijas pasniedzējs (ar doktora grādu teoloģijā);
- cilvēki, kas tikko bija kristīti - tikko uzsākuši savu ticības ceļu;
- nāca arī man sveši cilvēki,
Bet mēs visi baudījām Vakarēdienu "zem viena karoga" - Kristus karoga, ar vienu mērķi - pieminēt Viņa nāvi iekams Viņš nāk...
Tas bija iespaidīgi - tik dažādi un arī atšķirīgi cilvēki, bet tomēr vienoti.
Kristus ir tas, kas mūs vieno!
1 komentārs:
Svētais Vakarēdiens un dievkalpojums
Kad Dieva iedvesmoti cilvēki apņēmās uzrakstīt, kā veidojās kristīgā baznīca, viņi pievērsa uzmanību nozīmīgām detaļām. [Lk.1:1-4; 2.Pēt.1:21] Kāda īpaši svarīga detaļa par pirmo kristiešu dievkalpojumu atrodama Apustuļu darbu grāmatā: “Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā - maizes laušanā un lūgšanās.” [Ap.d.2:42]
Lasīt tālāk »
www.ebaznica.lv
Ierakstīt komentāru