Nu kādēļ Dievs nevarētu, piemēram, no mākoņiem uztaisīt uzrakstu „Es esmu” un parakstīties „Dievs”? Vai arī kā zemāk atrodamajā video, kur kāds vīrs cietis smagā aviokatastrofā un nomira, bet pēc tam atdzīvojās (varat to saukt par klīnisko nāvi vai vēl kā savādāk) un viņš stāsta, ka redzējis lielu gaismu, bet arī lielu drausmīgu tumsu, kurā nenovēlētu nokļūt pat Hitleram... Kādēļ visi nevarētu piedzīvot ko tādu un tad taču visi ticētu, vai ne? (Te gan atkal var jautāt, kādēļ vajadzēja notikt tādai aviokatastrofai un atbilde laikam atkal būtu tā pati – Dievam ir citas prioritātes – viņam ir svarīgas attiecības ar mums)
Kad domāju, kādēļ visi cilvēki nepiedzīvo brīnumus, man nāk prātā vairāki stāsti no Bībeles (ir vēl, bet minēšu 2):
- „Tad daži no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un uz to sacīja: "Mācītāj, mēs no Tevis gribam kādu zīmi redzēt." Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: "Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmes; un viņai nekāda cita zīme netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme.” (Mat. 12:38-39) Es domāju – cilvēki redzēja, ka „akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts” (Mat. 11:5). Kādu viņiem vēl vajadzēja zīmi? Šo cilvēku sirdis nebija gatavas saprast to, kas apkārt notiek. Viņu sirdis nespēja ieraudzīt Dieva darbu.
Tajā pat laikā dēļ šiem brīnumiem daudzi jau bija sākuši ticēt un jau sekoja Jēzum. Dievam ir citas prioritātes... - „Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja Viņu, sacīdami: "Citiem Viņš palīdzējis, bet pats Sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Israēla Ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz Viņu.” (Mat. 27:41-42).
Vai Kristus nevarēja nokāpt? – Protams, varēja.
Kādēļ Viņš to nedarīja? Viņi taču tad „būtu sākuši” ticēt... – Protams, ka nebūtu.
Jēzus pazina viņu (augsto priesteru, rakstu mācītāju un vecaju) sirdi – viņi nespēja redzēt šīs sakarības (skat. 1. piemēru). Un ja Jēzus būtu nokāpis, viņi nesāktu ticēt. Pāri visam šim notikumam Jēzum vajadzēja piepildīt pravietojumus - Viņam bija jāmirst pie krusta, lai samaksātu par mūsu pārkāpumiem pie tā.
Noslēgumā kādas pārdomas par iepriekšminēto video... Es nezinu, cik daudz no tā, ko šis vīrs stāsta, ir patiesība un vai visi šo te nāves brīdi piedzīvos vienādi, bet, ja tā, tad man šķiet, ka te varētu būt kāda daļa patiesības. Šis vīrs teica, ka vairs nevar noklausīties, kā kāds kādu ‘pasūta’ uz elli (amerikāņiem jau tas izteiciens ir biežāk sastopams, nekā mums). Mūžība jau mums katram pieder, jautājums ir tikai, kur mēs to pavadīsim... Dievs jau nu noteikti zina, kas ir elle un ko tas nozīmē. Viņš vairāk par visu nenevēlas, ka mēs tur nonāktu, bet gan, ka mūžību mēs varētu pavadīt kopā - attiecībās ar Viņu. Tās ir viņa prioritāte...
Es pieņemu, ka kāds sacīs, ka tās ir muļķības un, ka pēc nāves nekā nav, tad es varu teikt tā – ticot Dievam un Jēzum Kristum es neko nezaudēju. Attiecībā pret miljoniem un miljardiem gadu (kā apgalvo zinātnieki) mani 70 - 80 (cik tad nu izvilkšu) ir niecība. Esmu gatavs ar tiem ‘riskēt’ atsakoties no kādām lietām (lai gan te atkal varētu diskutēt, vai tās lietas, no kurām Dievs mūs aicina atteikties ir tādēļ, lai mēs ciestu un mocītos, vai arī, lai mums šī dzīve būtu vieglāka, veselīgāka un labāka).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru