Domājot par šo jautājumu, man vienmēr ir jādomā, cik lielā mērā tā ir vecāku un tēva atbildība un cik lielā mērā Dieva žēlastība. Tomēr tas nav jautājums “vai nu, vai nu”, bet – “gan, gan”. Tā viennozīmīgi ir Dieva žēlastība, ka bērns augot ir sapratis savu stāvokli Dieva priekšā, nožēlojis savus grēkus, pagriezis tiem muguru un atsaucas Dieva aizinājumam. Bet arī vecākiem no savas puses ir jādara viss iespējamais, lai bērni redzētu dzīvas attiecības ar Dievu, lai viņi iekārotu šādas attiecības un lai viņi redzētu reālu kristieša dzīves piemēru.
LASĪT TĀLĀK >>
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru