Bērna skola #2

Ik pa brīdim esot kopā ar savu dēlu, viņš man kaut ko pajautā vai pasaka, vai ar savu attieksmi atklāj un dod uz kādām lietām paskatīties no skatu punkta, kura es to līdz šim nekad nebiju redzējis.

Šovakar midzinot, vakara rituāla ietvaros lasījām arī Bībelīti un stāstu par Mozu, kā viņš pacēla savu zizli un jūra pāršķēlās un Dieva tauta varēja iziet cauri tai sausām kājām. Dēlam šobrīd ir izteikts kāpēcīša vecums tādēļ lieki piebilst, ka izlasot šo stāstu viņam radās ļoti daudz "Kāpēc? Kāpēc? Kācpēc?" Minēšu tikai dažus:

• Kāpēc Mozus turēja rokas augšā? - Lai Dieva tauta varētu iziet cauri jūrai.
• Kāpēc viņiem bija jāiet cauri jūrai? - Jo viņiem sekoja ēģiptiešu karaspēks un Dievs gribēja viņus izglābt.
• Kāpēc Dievs gribēja viņus izglābt? - Un te es aizdomājos...

Dievs vienmēr nāk mums pretī pirmais, "jo Viņš mūs ir pirmais mīlējis" (1.Jāņa 4:19).

Arī šodien mums priekšā ir nepārvarams šķērslis, lai nokļūtu drošībā - lai tiktu izglābti. Tā ir mūsu grēku jūra. Mēs paši saviem spēkiem nekādi nevaram nokļūt otrā pusē. "Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis" (Ef. 2:4) ir darījis brīnumu, ka mēs varam pārvarēt šo šķērsli un tikt izglābti.

Paldies Dievs! Un paldies dēlam, caur kuru Dievs ļāva šo ieraudzīt!

Bērna skola

Mēs varam daudz ko mācīties no bērniem.
Par vienu savu "mācībstundu" jau rakstīju senāk - rakstā "Tētim klēpī".
Manas pēdējā laika pārdomas ir par tēta (vecāku) mīlestību uz savu bērnu.

Vakarā liekot dēlēnu gulēt, mums ir izveidojies neliels 'gulēt iešanas rituāls', kura noslēgumā mēs samīļojam viens otru un iedodam bučas. Tad es viņam vienmēr saku, ka es viņu ļoti mīlu un jautāju: "kas vēl Tevi mīl?" Viņš protams zina ko teikt - viņu mīl mamma un Dievs.

Vienā vakarā es viņam saku (un man pašam šie vārdi ausīs skan pavisam jocīgi), ka
visvairāk, vispilnīgāk no visiem viņu mīl Dievs.
Jocīgi tādēļ, ka pašam ir tā sajūta, kas tad var mīlēt vēl pilnīgāk nekā mēs - vecāki? Es taču viņa labā darītu visu!

Un tad es nedaudz vairāk sapratu (jāsaka godīgi, ka es pat līdz galam nevaru to aptvert, saprast; es drīzāk varētu teikt, ka esmu sācis tikai par to vairāk domāt), cik ļoti mani/mūs mīl Dievs, jo Viņš mīl vēl pilnīgāk nekā mūsu mīlošie vecāki (protams, man ir ļoti žēl, ja kādam no lasītājiem nav bijusi bērnība pavadīta ar mīlošiem vecākiem), nekā es mīlu savus bērnus. Arī Viņš taču deva visu mūsu labā - Viņš savas mīlestības dēļ deva Savu vienīgo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību.

Kas tā ir par mīlestību...

[viriem.lv] Tēva loma ģimenē: bērni, kas mīl Dievu

Lasot grāmatas un svētrunas par bērnu audzināšanu viennozīmīgi galvenais vecāku un līdz ar to arī tēvu uzdevums un mērķis ir audzināt savus bērnus tā, lai viņi iemīlētu Dievu.
Domājot par šo jautājumu, man vienmēr ir jādomā, cik lielā mērā tā ir vecāku un tēva atbildība un cik lielā mērā Dieva žēlastība. Tomēr tas nav jautājums “vai nu, vai nu”, bet – “gan, gan”. Tā viennozīmīgi ir Dieva žēlastība, ka bērns augot ir sapratis savu stāvokli Dieva priekšā, nožēlojis savus grēkus, pagriezis tiem muguru un atsaucas Dieva aizinājumam. Bet arī vecākiem no savas puses ir jādara viss iespējamais, lai bērni redzētu dzīvas attiecības ar Dievu, lai viņi iekārotu šādas attiecības un lai viņi redzētu reālu kristieša dzīves piemēru.

LASĪT TĀLĀK >>

[viriem.lv] Tēva loma ģimenē

Sabiedrībā daudz runā par to, cik svarīgi ir bērnam izaugt ģimenē, kur ir gan mamma, gan tētis. Diemžēl statistika liecina, ka šķirto laulību skaits ir dramatisks. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes pēdējiem pieejamiem datiem (par 2011.gadu) uz 1000 noslēgtajām laulībām šķirtas ir 772. Gandrīz 3/4 noslēgto laulību tiek šķirtas. Bet laulības šķiršanas gadījumā, ar ko kopā paliek bērns? Pārsvarā ar māti. Tas nozīmē, ka milzīgs skaits bērnu uzaug bez tēva klātbūtnes.

LASĪT TĀLĀK >>

PĀRDOMAS par auglības atpazīšanas kursiem - vairāk kā tikai metode

Šajā nedēļā mēs ar sieviņu 'absolvējām' Ģimenes ekoloģijasinstitūta organizētos kursus par auglības atpazīšanas metodi.

Acīm redzot, piesakoties uz šiem kursiem, es līdz galam nezināju, uz ko es parakstos, jo nebiju līdz galam iedziļinājies, kas tas par zvēru un ko viņš ziemā ēd. Es piekrītu tam, ko noslēgumā teica viens no vīriem, ka kursi bija kaut kas

"vairāk nekā vienkārši metode."

Viennozīmīgi!

"Kursi bija par dzīvesstilu, par atbildību"

 (Dieva, savas ģimenes un nākošo paaudžu priekšā) un, jā, arī par metodi.

Ļoti lika aizdomāties arī sacītais par “kontraceptīvo mentalitāti” (termins/vārdu savienojums, kuru dzirdēju šķiet pirmo reizi). Tas bija kārtējais pierādījums, ka medicīna vai precīzāk – farmācija, ir bizness, kas domā nevis par veselību, bet par naudu. Jau biju dzirdējis iepriekš šo farmācijas nozares filosofiju, ka daudz nopelnīt uz slimajiem ir grūti, jo viņu ir salīdzinoši maz. Toties veselo ir daudz. Paklausieties reklāmas – “lietojiet šo preparātu, jo tas samazina risku saslimt ar to un to”. Tēmēts uz veselajiem. Bet “kontraceptīvā mentalitāte” ir ne tikai nozare, kas piegādā dažādus kontracepcijas līdzekļus, bet tie ir arī ārsti, kas to piedāvā kā vienīgo alternatīvu (turklāt pat ne tikai ar reprodukciju saistītos nolūkos). Es negribu arī apvainot visus ārstus (es pieņemu, ka šie apgalvojumi varētu izsaukt negācijas), jo bieži skolās viņiem nemaz netiek izstāstītas alternatīvas, bet tiek slavinātas tikai hormonālās tabletes utt. Bet “kontraceptīvā mentalitāte” ir arī paši cilvēki, kas bieži izvēlas savu labumu, ērtumu iepretim dzīvībai. Un atkal – tas nenozīmē, ka visiem vajadzētu būt n-tajiem bērniem. Bet domājot, kādu ļaunumu organismam nodara tās pašas hormonālās tabletes un apzinoties, ka to negatīvā ietekme var tikt nodota tālāk nākošajām paaudzēm pat, ja paša veselība ārēji nav sabojāta un izdodas arī veiksmīgi ieņemt bērniņu, kad tāds lēmums ir pieņemts, tā ir tā atbildība, ko mēs nesam iepretim nākošajām paaudzēm.

Daudz varētu stāstīt, bet to varbūt citu reizi.

Tagad domājam, vai startēt arī uz 'konsultantu kursiem' vai nē. Tad jau redzēs, bet kursus iesakām noteikti katram! Šeit ir saraksts ar kursiem, semināriem u.tml., kur vēl var pierakstīties.

[PĀRDOTS] Arī mana Hondiņa meklē jaunu saimnieku

Pēdējā laikā blogā parādās tikai raksti par to, ka no kaut kā vēlos tikt vaļā. Iepriekš bija dīvāni (piedāvājums joprojām spēkā). Šoreiz ir pienākusi kārta manai Hondiņai.

Parametri sekojoši:

• Honda Civic
• 1994.gads
• Motors 1,3l
• Vidēji tērē ~7l uz 100km
• Sarkana
• "Mazais" ceļa nodoklis
• Nobraukums 260 000 km
• Tehniskā apskate līdz 2012.gada oktobrim
• Cena: 450 Ls
• Šobrīd virsū vasaras riepas. Līdzi dodu ziemas riepu komplektu.

Mašīnītei protams ar pilngadības sasniegšanu ir arī savi stiķi, bet tas nav ārpus kārtas tāda vecuma mašīnai.
Ir arī šādi tādi vizuāli defektiņi.

    

Ja interesē, atstāj komentāru (neaizmirsti par koordināšu iekļaušanu). Pirms komentārs ir redzams pārējiem, man tas ir jāapstiprina. Tajā brīdī arī to "pārķeršu", tādēļ neuztraucies par savas info parādīšanos komentārā.

Ja vēl kādi jautājumi - dod ziņu!