N: - (izbrīnīti): Tu ko, tici dzīvei pēc dzemdībām?
T: - Protams. Esmu pārliecināts, ka dzīve pēc dzemdībām pastāv.
N: - (skeptiski): Ha! Dzīves pēc dzemdībām būt nevar. No turienes vēl neviens nav atgriezīs! Un vispār, dzīve – tās ir lielas ciešanas tumsā.
T: - (nepārliecināti): Es nezinu detaļas, bet ticu, ka tur būs vairāk gaismas, un ka mēs, iespējams, paši staigāsim un ēdīsim ar savu muti.
N: - Ēst ar savu muti? Tas ir smieklīgi! Kāpēc? Mums taču ir nabas saite...
T: - (cerīgi): Es precīzi nezinu... Bet, jebkurā gadījumā, mēs ieraudzīsim mammu!
N: - (sašutumā): Mammu? Tu tici mammai?! Un kur tad, pēc tavām domām, viņa atrodas?
T: - Viņa ir visur ap mums. Mēs viņā atrodamies un pateicoties viņa kustamies un dzīvojam. Bez viņas mēs vienkārši nevarētu eksistēt.
N: - (kategoriski): Muļķības! Es neesmu redzējis nekādu mammu! Acīm redzot, ka viņas vienkārši nav!
T: - Bet es ticu...
pirmdiena, 2008. gada 7. janvāris
SMIEKLĪGI - saruna starp ticīgo un neticīgo... zīdaini :)
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
2 komentāri:
swesais
Zini ir tāda anekdote:
"Nomirst katoļu baznīcas pāvests,loģski nokļūst debesīs-pie vārtiem iet pie svētā Pētera un stādās priekšā,lūk es tāds un šitāds,dieva vietnieks u.t.t.Pēteris skatās uz viņa,neko nesaprot.Labi iešot pie Dieva,sak rēdzēsim ko viņš teiks.Aiziet,Dievs arī skatās uz viņu un rausta plecus.Saka pasauciet Jezu viņš tur ir bijis,varbūt viņš zinās!Atnāk Jēzus,aiziet ar pāvestu runāties.Pēc kāda laika nāk atpakaļ smiedamies.Dievs prasa nu ko tu smejies???
Jēzus:"Atceries es pirms 2000 gadus uz zemes biju"
Dievs:"Nu,biji"
Jēzus:"Un atceries es tur makšķernieku pulciņu nodibināju"
Dievs:"Nu, atceros"
Jezus:"Viņš vēl joprojām darbojās"
Tā ka viss ir relatīvs!!!
Ņjā... iedomājies, viņš vēl darbojās... :)
<><
Ierakstīt komentāru