ablog.lv atradu atsauci uz 'akciju' (ja tā to varētu dēvēt) "Brauc mājās, Salaveci!".Nesaku, ka nevajag neko dāvināt, taču patiesi padomājiet, vai dāvanas ir Ziemassvētku būtība?
Vai nav jocīgi, ka Ziemassvētkos vēl mieru, prieku, utt. Ok, prieku varētu mēģināt sagādāt ar dāvanām, bet ar mieru, manuprāt, šie svētki nu jau asociējas retajam. Iepirkšanās drudzis - nezinu, ko dāvināt; rindas; drūzmēšanās... Vai tādēļ pirms vairāk kā 2000 gadiem Kristus dzima mazā, necilā kūtiņā? Diez vai... Nemaz neiedziļinoties tai vēstī, ko dziedam Ziemassvētku 'himnā' - "Klusa nakts, svēta nakts", cik daudz tad šajos svētkos rietumu pasaulē ir palicis no klusuma, nemaz nerunājot par svētumu? Man šķiet, ka visai maz.
Un, patiesībā, lai tuviniekam, draugam, brālim, māsai, vecākiem, bērniem, sievai/vīram kaut ko uzdāvinātu nemaz jau nav jāgaida Ziemassvētki, dzimšanas vai vārda diena. Katra diena ir pietiekoši piemērota, lai kaut ko uzdāvinātu un iepriecinātu. Vēl jo vairāk tad, kad vismazāk to gaida, ne?
Tādēļ, salaveci, brauc vien mājās... mēs paši tiksim galā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru