Avots - drauga dienasgrāmata iekš draugiem.lv
Tiešām nevarēju šo neierakstīt. Ļoti patika šis salīdzinājums...
Un BTW. laimīgu un svētītu jauno gadu!
Fragments no Philip Yancy's "The Jesus I Never Knew":
"Es izpratu iemiesošanos, kad iegādājos sāls-ūdens akvāriju. Sapratu, ka akvārija uzturēšana un "vadīšana" nav viegls uzdevums. Man bija nepieciešama pārnēsājamā laboratorija, lai novērotu nitrātu līmeni un amonjaka sastāvu. Es sūknēju vitamīnus, antibiotikas un pietiekami fermentu, lai veicinātu klints augšanu. Filtrēju ūdeni caur stikla šķiedru un kokoglēm, un liku zem ultravioletas gaismas. Redzot to ieguldīto darbu un ikdienā patērēto enerģiju tu iespējams domātu, ka manas zivis ir ļoti pateicīgas. Nekā nebija. Katru reizi, kad mana ēna pavīd virs akvārija, tās uzreiz meklē slēpni tuvākajā gliemežvākā. Tās man ir parādījušas tikai viena veida emocijas: BAILES! Lai arī es atvēru akvārija vāku un iemetu tur barību pēc regulārā grafika, trīs reizes dienā, uz katru manu vizīti tās atbild tā, itkā tā būtu zīme, ka es tūlīt tās spīdzināšu. Es nespēju viņas pārliecināt par manām patiesajām rūpēm.
Priekš manām zivīm es biju dievība. Es biju pārāk liels priekš tām un manas darbības viņām ir neizprotamas. Manas žēlsirdības darbus tās saskatija kā nežēlību; manu centību, lai darītu veselas, tās saskatija kā iznīcināšanu. Lai mainītu zivju izpratni es sāku saskatīt nepieciešamību pēc iemiesošanās. Man vajadzētu kļūt par zivi un "runāt" uz viņām valodā, kuru tās saprot.
Lai cilvēks kļūtu par zivi salīdzinājumā ar to, lai Dievs kļūtu par zīdaini itkā būtu sīkums. Un tomēr balstoties uz evaņģēliju, tas ir noticis Bētlemē. Dievs, kas ir radījis matēriju, iemiesojās tajā. Dievs uzrakstīja stāstu, tikai lietojot īstus personāžus, uz patiesas vēstures lapām. ...un Vārds tapa miesa...