Filmas žanrs ir Komēdija/Fantāzija, un tam arī varētu piekrist. To kā tur ar to elles padarīšanu ir, to mēs nezinām un varam tikai spekulēt par to, tādēļ fantāzija ir ok apzīmējums. Komēdija... nu jā, arī ok.
Taču skatoties filmu kādas pārdomas man nāca prātā...
- Sātans (Elizabete Hārlija), nevis pretīgs ragainis ar asti, kas uzreiz varētu likties atbaidošs un pretīgs, bet gan pavisam normāls, mūsdienīgs un jāsaka - pievilcīgs, nu tāds - iekārojams, tāds, kas nešķiet nekas slikts, nu tāds...
- Kādā situācijā Eliots (Brendans Freizers) prasa: "Vai Dievs ir?" Uz ko viņa dusmīgi atbild: "Vienmēr visi prasa par Viņu, grib pazīt tikai Viņu..." (nu tā apmēram). Vai tik tiešām sātanam nav vislielākā skaudība uz Dievu un tieši tādēļ viņš dara visu, lai cilvēku skatus novērstu no Viņa... (?)
- Par to Fausta tēmu - dvēseles pārdošanu... Kādā dialogā, viens no varoņem (sevi atklāja kā "Labs draugs, vienkārši - labs drags" varētu domāt, ka "draugs" jāraksta ar lielo "D") saka Eilotam: "Cilvēks dvēseli nevar pārdot, jo tā namaz viņam nepieder. Tā pieder tās Radītājam - Dievam". Hmm... ir ko padomāt...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru