PĀRDOMAS - vai kristieši ir labi cilvēki vai ļaunuma instrumenti?

No drauga, kurš sevi apzīmē kā ‘swesais’ saņēmu kādu linku, kur bija šis tas interesants rakstīts. Bija ko padomāt. Atzīstos, visu neizlasīju, bet viena interesanta daļa man likās tā, kur bija jautājums, vai kristieši ir labi cilvēki, vai ļaunuma instrumenti (CHRISTIANS: GOOD PEOPLE OR UNWARY TOOLS FOR EVIL?).
Jocīgi, ka šis raksts sākas par reliģiju, domājams, ka tā vispārīgi, bet galu beigās sanāk, ka runa ir tikai un vienīgi par kristiešiem, bet lai nu paliek tas.
Tur bija kādi apgalvojumi un es tiem nevarēju piekrist tādēļ atļāvos uz tiem atbildēt.
Turpinājums ir Apgalvojumu-atbilžu formā. Uzreiz saku, ka tās ir manas paša domas un atbildes. Tā nav nekādas konkrētas baznīcas ‘pareizā’ atbilde. Esmu centies atbildēt pēc savas saprašanas par kristietību un Svētajiem Rakstiem.
Tad nu diskusija tiek pasludināta par atklātu;)
<><

---

Apgalvojums: Viņi kalpo tikai viņu Dievam, kurši ir kungs un ikviens, kas pretojas viņu doktrīnai par viņu, ir automātiski nolādēts. Nekādi jautājumi netiek prasīti.
Atbilde: Iespējams, ka daudz kur tā ir patiesība (arī baznīcā), bet tas nav tas, ko par to māca Bībele. Bībelē ir teikts, lai ticīgie nekļūst pasaulei (neticīgajiem) līdzīgi, bet nekur nav teikt, lai no tās novērstos, tos noraidītu vai tos nolādētu. Gluži otrādi „Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti”. Jēzum pārmeta, ka viņš tusē ar grēciniekiem
„Un, kad rakstu mācītāji un farizeji Viņu redzēja ēdam ar grēciniekiem un muitniekiem, tad tie sacīja Viņa mācekļiem: "Vai tad Viņš ēd ar muitniekiem un grēciniekiem?"” (Marka 2:16) Uz ko Jēzus atbildēja: "Veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem. Es neesmu nācis aicināt (atgriezties no grēkiem) taisnus, bet grēciniekus."” Patīk šis citāts: „Baznīca (draudze) nav svēto viesnīca, bet grēcinieku slimnīca”

Apgalvojums: Viņu reliģija šūpo viņu priekšā debesu ‘kukuli’, līdz ar to viņi dara visu, lai ko tas prasītu, lai nokļūtu tur. Tā nav „kalpošana visiem”, jo daudzi ir tik labi, lai dabūtu savu lielo atalgojumu un izvairītos no elles.
Atbilde: Labs atgādinājums kristiešiem. Paldies! Ātri var nonākt tādā situācijā, ka Tu sāc rēķināt, cik daudz man ir jāizdara, lai nokļūtu debesīs? Un, ja tu tik ļoti rausies uz debesu valstību, ka pastumsi malā tuvākos un teiksi: „Palaiž, palaiž, man jāskrien uz Debesu valstību”, tad Tu atdursies labākajā gadījumā pie debesu valstības vārtiem, un ‘Svētais Pēteris’ pateikt, ka Tu neesi sarakstā (es bišķi vulgarizēju ar ainu pie Debesu vārtiem). Bībelē ir vēl kāda pamācība: „Bet, ja tu esi aicināts, tad nogājis apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis varētu sacīt: draugs, virzies uz augšu! - Tad tu būsi pagodināts visu citu viesu priekšā. Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts."” (Lūkas 14:10-11) Un arī šeit Jēzus dod piemēru – pirms Svētā Vakarēdiena iedibināšanas Viņš ņem priekšautu un mazgā katram no mācekļiem kājas (piebildīšu, ka tas bija pats pazemojošākais darbs, ko lika darīt pašam zemākajam kalpam).

Apgalvojums: Viņi vēlas lai citi arī dotos uz debesīm, bet viņu reliģija ir nolaupījusi viņu brīvo izvēli ieaudzinot un iedvešot bailes sakot, ka viņu griba ir nesvarīga. Tad viņi dodas laukā un pārkāpj arī citu cilvēku brīvo gribu, sludinot savu dogmu un zākājot (un pat nogalinot) viņus, ja viņi nepakļaujas vai nepiekrīt. Viņi tic, ka ikviens, kas nepaklausa viņu dieva noteikumiem nav vērtīgi un līdz ar to tiek klasificēti zem viņiem. Tā ir aizspriedums un fanātisms. Viņi pasaka spriedumu viņu dieva vārdā tiem, kas nepieņem viņu baiļu vadītos principus. Viņi nesaprot, ka nevar tiesāt kādu, ja nezina viņa apstākļus un iemeslus un neviens nekad nevar zināt visu par to, kas noveda pie attiecīgās personas rīcības vai kas bija viņu patiesās domas un nodoms.
Atbilde: Interesants un labs arguments. Jā, arī man ir bijušas pārdomas par šo tēmu. Savā prātā biju noformulējis šādu tēzi – „tas, kas cilvēkam liek vai neliek darīt kādas lietas ir vai nu bailes vai slinkums. Bailes no soda, ja to izdarīšu, slinkums, jo negribu to darīt...” Īsti apstiprinājumu tam neesmu guvis un šķiet, ka sāku saprast kādēļ. Bībelē ir rakstīts „Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.” (2. Timotejam 1:7) Interesanti, ka antonīms bailībai ir nevis drosme, bet mīlestība un savaldība, bet tas nu tā...
Cilvēks ir radīts ar brīvo izvēli. Tā nevar tikt nolaupīta vai kā savādāk atņemta. Pretējā gadījumā cilvēks vairs nebūtu radīts pēc Dieva tēla un līdzības (1. Mozus 1:26). Tev, man, ikvienam vienmēr ir un paliek brīvā izvēle paklausīt, vai nē, uzklausīt, vai ignorēt. Dievs mūs arīdzan ir radījis ar dažādām spējām un talantiem un tas ir ne velti tā. Viņam pie katra cilvēka ir savs nodoms. Šķiet, ka bija tāda pasaka, kur mājdzīvnieki gribēja darīt to, ko dara citi mājdzīvnieki, bet no tā nekas īsti nesanāca, jo lidot ir dots putniem un peldēt zivīm utt. Tādēļ, lai katrs dara ar savām spējām to labāko.
Par to, ka citi tiek zākāti vai nogalināti, ja nepiekrīt tam, kas sacīts. Esmu pilnīgi un galīgi pret to. Skat. atbildi uz 1. apgalvojumu.

Apgalvojums: Viņi sludina nespēju un neziņu, kas noved cilvēkus pie maldināšanas, kurā viņi bieži kļūst par ļaunā instrumentiem. Ļaunums daudzos gadījumos lieto nezinošus un apstulbinātus cilvēkus saviem darbiem.
Atbilde: Hmm... vai nu neesmu sapratis, kas tur angļu tekstā, vai kā savādāk, bet nesaskatu, ko šeit komentēt. Ja to (nespēju un neziņu) sludina, tad tiešām ļaunums var paņemt tādus cilvēkus „ka nemetās”...

Apgalvojums: Kristieši utt. nevar izbēgt tā saukto grēku, jo viņu reliģija balstās grēkā. Grēks ir pievienots viņiem un viņi nevar no tā izbēgt vai mainīt virzienu līdz viņi ir miruši. Viņi nespēj beigt pārkāpt viņu dieva likumus, jo tā fakta dēļ, ka viņi ir apspiesti, viņi ir neapzināti nemitīgā dumpī pret tiem apspiedošajiem likumiem. Tā ir loma, ko viņi neizbēgami izspēlē.
Atbilde: Kristietība nebalstās grēkā. Varētu piekrist, ka cīņa ar grēku notiek visu laiku, jo tas ir tas, kas mūs šķir no Dieva, bet kristietība tajā noteikti nebalstās. Romiešiem 3:23 rakstīts „jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.”, bet nākamajā pantā „Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.”

Apgalvojums: Viņu reliģija balstās uz trim lietām – bailēm, informācijas izkropļošanu un paklausību.
a) Bailes ir visu negatīvo emociju bāze, no kuras viņiem ir mācīts izvairīties. Tajā pat laikā viņu dievam nav nekādu bažu vai nožēlas izpaust šis negatīvās emocijas caur saviem pastāvīgajiem niknuma darbiem un masu slepkavībām. Tādā veidā ar saviem darbiem viņš rāda ļoti sliktu piemēru.
Atbilde a): Kā jau tika sacīts, Dievs mūs ir radījis ar brīvo gribu. Ja cilvēks izvēlas darīt ļaunu, Dievs pie tā nav vainīgs. Tā ir katra paša izvēle, tādēļ apvainojums, ka masu slepkavības būtu Dieva roku darbs, ir nevietā.

b) Informācija noved pie zināšanām un zināšanas ir gaisma, bet ir ļoti maz gaismas tur, kur informācija tiek noklusēta vai sagrozīta un izkropļota.
Atbilde b): Informācija noved pie zināšanām – jā, tā varētu teikt, bet informācija NAV zināšanas. Zināšanas ir prasme pielietot esošo informāciju.
Zināšanas ir gaisma – var jau būt. Nesaprotu, kādēļ tāds salīdzinājums.
Ir ļoti maz gaismas tur, kur informācija tiek noklusēta vai sagrozīta un izkropļota – jā, lai tā būtu, ja ņemam šādu līdzību... Un? (so what?)

c) Paklausība bez zināšanām ir verdzība. Reliģiju verdzība ir daudz ļaunāka, jo viss ko tu vari iegūt par savām sāpēm un smagajiem pūliņiem dzīvē ir vāji, divdomīgi apsolījumi, ka kādu dienu tu varbūt tiksi debesis, ja būsi labs. Problēma šajā ir, ka neviens nav īsti pārliecināts par to, ko Dievs uzskata par labu, līdz ar to sekotāji iztērē visu savu dzīvi neziņā.
Atbilde c): „kādu dienu tu varbūt tiksi debesis, ja būsi labs” – pilnīgs un absolūts „NĒ”. Tu nekad nenokļūsi debesīs, ja būs labs. NEKAD! Par to var lasīt vēstulē Galatiešiem. Pāvils saka: „ja bauslībā [labos darbos] ir taisnība, tad Kristus velti miris.” (Galatiešiem 2:21) Viņš turpina: „Garā iesākuši, jūs tagad miesā gribat pabeigt?” (Gal. 3:3b) Pārfrāzējot - sākuši ticēt Kristus upurim, jūs tagad ar labiem darbiem gribat nopelnīt pestīšanu? „Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop taisnots Dieva priekšā, jo "ticībā taisnais dzīvos". Bauslībai nav daļas ar ticību...” (Gal. 3:11-12a) Neviens nevar nopelnīt taisnošanu savu labo darbu dēļ!

Apgalvojums: Kristieši utt. tic, ka viņi saņem tik daudz gudrības, cik viņiem ir nepieciešams no viņu Bībeles/korāna utt., bet viņi nezina, ka tā ir tikai druska no tām zināšanām, kas eksistē un vēl ļaunāk – viņu grāmatas ir pilnas ar puspatiesībām, izkropļojumiem un nolaidībām.
Atbilde: Kas tad būtu tās puspatiesības, izkropļojumi un nolaidības?
Njā, varu piekrist, ka Bībelē nav aprakstītas visu inženieru zināšanas par datora uzbūvi pusvadītāju p-n pārejām utt., bet vienalga vai inženieris, dzejnieks vai slēpotājs, katrs var smelties padomu un meklēt atbildes uz dzīves jautājumiem Bībelē.

Apgalvojums: Viņiem tiek mācīts, ka viņiem nevajag vairāk zināšanu par to, ko viņu dievs (vai reliģiskais līderis) izlēmis, ka viņiem vajadzētu un viņiem tiek mācīts to apšaubīt, bet vienkārši ticēt, vai viņi tiks sodīti.
Atbilde: Nav viss tā, ka par to tiktu sodīti. Malehija 3:10 rakstīts „Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā,” Pārbaudiet mani šajā ziņā. Viņš nesaka, tici un aizveries, nē – pārbaudi Mani... Jaunajā derībā ir līdzība par talentiem, ko kāds saimnieks atstājis saviem padotajiem (Mateja 25. nodaļa). Pēc kāda laika, viņš atgriežas un prasa, cik daudz katrs ir pavairojis. Tas, kas nebija neko pavairojis saņēma diezgan lielu brāzienu... Tas pats attiecināms arī uz zināšanām – ja tu dzīvo ar to, ko zini, tad tu dari nepareizi, bet Dievs aicina iet uz priekšu un tapt gudrākam.

Apgalvojums (secinājums): Secinājums ir tāds, ka reliģiskie sekotāji nav „visiem kalpojoši” cilvēki. Viņi ir ļāvušies kļūt par labprātīgiem ieročiem ļaunam un tirāniskam režīmam/dievam, kura vienīgā interese ir kontrole un ekspluatācija.
Mans secinājums: Šie apgalvojumi un argumenti, manuprāt, ir kāda cilvēka prātuļojumi, kam nav nekāda pamata būt patiesiem (jā, arī nepatiesiem, bet tik un tā).